Namotassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa.
Uragavaggo
1. 1 Uragasuttaṃ
1. Yo1 uppatitaṃ vineti kodhaṃ visaṭaṃ sappavisaṃca osadhehi,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ2 purāṇaṃ.
2. Yo rāgamudacchidā asesaṃ bhisapupphaṃ'va saroruhaṃ vigayha,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ purāṇaṃ.
3. Yo taṇhamudacchidā asesaṃ saritaṃ sīghasaraṃ visosayitvā,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ purāṇaṃ.
4. Yo mānamudabbadhī asesaṃ naḷasetuṃ'va sudubbalaṃ mahogho,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ purāṇaṃ.
5. Yo nājjhagamā bhavesu sāraṃ vicīnaṃ pupphamīva3 udumbaresu,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ purāṇaṃ.
1 Yo ce-syā.
2 Jiṇṇa mivatthacaṃ-machasaṃ.
3 Pupphamiṭā-sīmu2, machasaṃ.
[BJT Page 4] [\x 4/]
6. Yassantarato na santi kopā iti bhavābhavataṃ ca vītivatto,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ purāṇaṃ.
7. Yassa [PTS Page 002] [\q 2/] citakkā vidhūpitā ajjhattaṃ suvikappitā asesā,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ purāṇaṃ.
8. Yo nāccasārī na paccasārī sabbaṃ accagamā imaṃ papañcaṃ,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ purāṇaṃ.
9. Yo nāccasārī na paccasārī sabbaṃ vitathamidanti ñatva1 loke,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ purāṇaṃ.
10. Yo nāccasārī na paccasārī sabbaṃ vitathamidanti vītalobho,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ purāṇaṃ.
11. Yo nāccasārī na paccasārī sabbaṃ vitathamīdanti vītarāgo,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ purāṇaṃ.
12. Yo nāccasārī na paccasārī sabbaṃ vitathamida'nti vītadoso,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ purāṇaṃ.
13. Yo nāccasārī na paccasārī sabbaṃ vitathamidanti vītamoho,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ purāṇaṃ.
14. Yassānusayā na santi keci mūlā akusalā samūhatāse,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ purāṇaṃ.
1 Ñatvā-machasaṃ, syā, [PTS,] pa.
[BJT Page 6] [\x 6/]
15. Yassa darathajā na santi keci oraṃ āgamanāya paccayāse,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ purāṇaṃ.
16. Yassa vanathajā na santī keci vinibandhāya1 bhavāya hetukappā,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ purāṇaṃ.
17. Yo [PTS Page 003] [\q 3/] nīvaraṇe pahāya pañca anīgho tiṇṇakathaṃ katho visallo,
So bhikkhu jahāti orapāraṃ urago jiṇṇamiva tacaṃ purāṇaṃ.
Uragasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
1. 2 Dhaniyasuttaṃ
18. Pakkodano duddhakhiro hamasmi (iti dhaniyo gopo)
Anutīre mahiyā samānavāso,
Channā kuṭi āhito 'gini
Atha ce patthayasi pavassa deva.
19. Akkodhano vigatakhīlo hamasmi (iti bhagavā)
Anutīre mahiyekarattivāso,
Vivaṭā kuṭi nibbuto 'gini
Atha ce patthayasi pavassa deva.
20. Andhakamakasā na vijjare (iti dhaniyo gopo)
Kacche rūḷhatiṇe caranti gāvo,
Vuṭṭhimpi saheyyumāgataṃ
Atha ce patthayasi pavassa deva.
21. Baddhā hi2 bhisi susaṅkhatā (iti bhagavā)
Tiṇṇo pāragato vineyya oghaṃ,
Attho bhisiyā na vijjati
Atha ce patthayasi pavassa deva.
1 Vini baddhāya-sīmu. 2.
2 Khaddhā-sīmu. 2.
[BJT Page 8] [\x 8/]
22. Gopī [PTS Page 004] [\q 4/] mama assavā alolā (iti dhaniyo gopo)
Dīgharattaṃ saṃvāsiyā manāpā,
Tassa na suṇāmi kiñci pāpaṃ
Atha ce patthayasi pavassa deva.
23. Cittaṃ mama assavaṃ vimuttaṃ (iti bhagavā)
Dīgharattaṃ varibhāvitaṃ sudantaṃ,
Pāpaṃ pana me na vijjati
Atha ce patthayasi pavassa deva.
24. Attavetanabhatohamasmī (iti dhaniyo gopo)
Puttā ca me samāniyā arogā,
Tesaṃ na suṇāmi kiñci pāpaṃ
Atha ce patthayasi pavassa deva.
25. Nāhaṃ bhatako'smi kassaci (iti bhagavā)
Nibbiṭṭhena carāmi sabbaloke,
Attho bhatiyā1na vijjati
Atha ce patthayasi pavassa deva.
26. Atthī masā atthi dhenupā (iti dhaniyo gopo)
Godharaṇiyo paveṇiyopi atthi,
Usabhopi gavampatīdha atthi
Atha ce patthayasi pavassa deva.
27. Natthi vasā natthi dhenupā (iti bhagavā)
Godharaṇiyo paveṇiyopi natthī,
Usabhopi [PTS Page 005] [\q 5/] gavampatīdha natthi
Atha ce patthayasi pavassa deva.
28. Khīḷā nikhātā asampavedhī (iti dhaniyo gopo)
Dāmā muñjamāyā navā susaṇaṭhānā,
Na hi sakkhinti dhenupāpi chettuṃ
Atha ce patthayasi pavassa deva.
1 Haṭiyā-pu.
[BJT Page 10] [\x 10/]
29. Usabhoriva chetva1 bandhanāni (iti bhagavā)
Nāgo putilataṃ va dāḷayitvā, 2
Nānahaṃ puna upessaṃ gabbhaseyyaṃ
Atha ce patthayasi pavassa deva.
30. Ninnañca thalañca pūrayanto
Mahāmegho pāvassi tāvadeva,
Sutvā devassa vassato
Imamatthaṃ dhaniyo abhāsatha.
31. Lābho vata no anappako
Ye mayaṃ bhagavantaṃ addasāma,
Saraṇaṃ taṃ upema cakkhuma
Satthā no hohi tuvaṃ mahāmuni.
32. Gopī ca ahañca assavā
Brahmacariyaṃ sugate carāmase,
Jātimaraṇassa pāragā
Dukkhassantakarā bhavāmase.
33. Nandati [PTS Page 006] [\q 6/] puttehi puttimā (iti māro pāpimā)
Gomiko gohi tatheva nandati,
Upadhīhi narassa nandanā
Na hi so nandati yo nirūpadhī.
34. Socati puttehi puttimā (iti bhagavā)
Gomiko gohi tatheva socati,
Upadhīhi narassa socanā
Na hi so socati yo nirūpadhīti.
Dhaniyasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
1 Chetvā-syā, [PTS.]
2 Pūtilataṃ padāḷayitvā-sya,
[BJT Page 12.] [\x 12/]
1. 3 Khaggavisāṇa suttaṃ
35. Abbesu bhūtesu nidhaya daṇaḍaṃ
Aviheṭhayaṃ aññatarampi tesaṃ,
Na puttamiccheyya kuto sahāyaṃ
Eko care khaggavisāṇakappo.
36. Saṃsaggajātassa bhavanti snehā
Snehanvayaṃ dūkkhamidaṃ pahoti,
Ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno
Eko care khaggavisāṇakappo.
37. Mitte suhajje anukampamāno
Hāpeti atthaṃ paṭibaddhacitto,
Etaṃ bhayaṃ santhave pekkhamāno
Eko care khaggavisāṇakappo.
38. Vaṃso vīsālo va yathā visatto
Puttesu dāresu ca yā apekhā, 1
Vaṃsakaḷīrova2 [PTS Page 007] [\q 7/] asajjamāno
Eko care khaggavisāṇakappo.
39. Migo araññamhi yathā abaddho3
Yenicchakaṃ gacchati gocarāya,
Viññū naro serinaṃ pekkhamāno
Eko care khaggavisāṇakappo.
40. Āmantanā hoti sahāyamajjhe
Vāse ṭhāne gamane cārikāya,
Anabhijjhataṃ seritaṃ pekkhamāno
Eko care khaggavisāṇakappo.
41. Khīḍḍā ratī hoti sahāyamajjhe
Puttesu ca vipulaṃ hoti pemaṃ,
Piyavippayogañca jigucchamāno
Eko care khaggavisāṇakappo.
1 Apekkhā-pa.
2 Vaṃsakakalīrova-machasaṃ. Vaṃsākalīrova-[PTS.]
3 Abanedhā-syā, [PTS.]
[BJT Page 14] [\x 14/]
42. Cātuddiso appaṭīgho ca hoti
Santussamāno itarītarena,
Passariyānaṃ sahitā achambha
Eko care khaggavisāṇakappo.
43. Dussaṅgahā pabbajitāpi eke
Atho gahaṭṭhā gharamāvasantā,
Appossukko paraputtesu hutvā
Eko care khaggavisāṇakappo.
44. Oropayitvā gihī vyañjanāni
Saṃsīnapatto yathā koviḷāro,
Chetvāna [PTS Page 008] [\q 8/] vīro gihībandhanāni
Eko care khaggavisāṇakappo.
45. Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ
Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ,
Abhibhuyya sabbāni parissayāni
Eko care khaggavisāṇakappo.
46. No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ
Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ,
Rājā'va raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya
Eko care khaggavisāṇakappo.
47. Addhā pasaṃsāma sahāyasampadaṃ
Seṭṭhā samāsevitabbā sahāyā,
Ete aladdhā anavajjabhojī
Eko care khaggavisāṇakappo.
48. Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni
Kammāraputtena suniṭṭhitāni,
Saṅghaṭṭamānāni duve bhujasmiṃ
Eko care khaggavisāṇakappo.
49. Evaṃ dutiyena sahā mamassa
Vācābhilāpo abhisajjanā vā,
Etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno
Eko care khaggavisāṇakappo.
[BJT Page 16] [\x 16/]
50. Kāmā hi citrā madhurā manoramā
Virūparūpena mathenti cittaṃ,
Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā
Eko care khaggavisāṇakappo.
51. Ratī ca gaṇḍo ca upaddavo ca
Rogo ca sallañca bhayañca metaṃ,
Etaṃ bhayaṃ kāmaguṇesu disvā
Eko care khaggavisāṇakappo.
52. Sītañca [PTS Page 009] [\q 9/] uṇhañca khudaṃ pipāsaṃ
Vātātape ḍaṃsasiriṃsape ca,
Sabbāni petāni abhisambhavitvā
Eko care khaggavisāṇakappo.
53. Nāgo va yūthāni vivajjayitvā
Sañjātakhandho padumī uḷāro,
Yathābhirantaṃ vihare araññe
Eko care khaggavisāṇakappo.
54. Aṭṭhānataṃ saṅgaṇikāratassa
Yaṃ phassaye sāmayikaṃ vimuttiṃ,
Ādiccabandhassa vaco nisamma
Eko care khaggavisāṇakappo.
55. Diṭṭhīvisūkāni upātivatto
Patto niyāmaṃ paṭiladdhamaggo,
Uppannañāṇo'mhi anaññaneyyo
Eko care khaggavisāṇakappo.
56. Nillolupo nittuho nippipāso
Nimmakkho niddhantakasāvamoho,
Nirāsayo sabbaloke bhavitvā
Eko care khaggavisāṇakappo.
57. Pāpasahāyaṃ parivajjayetha
Anatthadassiṃ visame niviṭṭhaṃ,
Sayaṃ na sece pasutaṃ pamattaṃ
Eko care khaggavisāṇakappo.
[BJT Page 18] [\x 18/]
58. Bahussutaṃ [PTS Page 010] [\q 10/] dhammadharaṃ bhajetha
Mittaṃ uḷāraṃ paṭibhānavantaṃ,
Aññāya atthāni vineyya kaṅkhaṃ
Eko care khaggavisāṇakappo.
59. Khīḍḍaṃ ratiṃ kāmasukhañca loke
Analaṃkaritvā anapekkhamāno,
Vibhūsanaṭṭhānā virato saccavādī
Eko care khaggavisāṇakappo.
60. Puttañca dāraṃ pitarañca mātaraṃ
Dhanāni dhaññāni ca bandhavāni,
Hitvāna kāmāni yathodhikāni
Eko care khaggavisāṇakappo.
61. Saṅgo eso parittamettha sobyaṃ
Appassādo dukkhametthabhiyyo,
Gaḷo1 eso iti ñatvā mutīmā2
Eko care khaggavisāṇakappo.
62. Sandāḷayitvāna saṃyojanāni
Jālambhetvā salilambucārī,
Aggīva daḍḍhaṃ anivattamano
Eko care khaggavisāṇakappo.
63. Okakhitta cakkhu na ca pādalolo
Guttindriyo rakkhitamānasāno,
Anavassuto apariḍayhamāno
Eko care khaggavisāṇakappo.
64. Ohārayitvā gihīvyañjanāni
Sañchannapatto3 yathāpārichatto,
Kāsāyavattho [PTS Page 011] [\q 11/] abhinikkhamitvā
Eko care khaggavisāṇakappo.
1 Galo-sīmu. 2. Gaṇḍo-syā.
2 Matīmā-syā.
3 Sañachinnapatto-syā, [PTS.]
[BJT Page 20] [\x 20/]
65. Rasesu gedhaṃ akaraṃ alolo
Anaññaposī sapadānacārī,
Gule gule appaṭibaddhacitto
Eko care khaggavisāṇakappo.
66. Pahāya pañcāvaraṇāni cetaso
Upakkilese vyapanujja sabbe,
Anissito chetvā snehadosaṃ
Eko care khaggavisāṇakappo.
67. Vipiṭṭhikatvāna sukhaṃ dukhañca
Pubbeva ca somanassadomanassaṃ,
Laddhānupekkhaṃ samathaṃ visuddhaṃ
Eko care khaggavisāṇakappo.
68. Āraddhaviriyo paramatthapattiyā
Alīnacitto akusītavutti,
Daḷhanikkamo thāma khalūpapanno
Eko care khaggavisāṇakappo.
69. Paṭisallānaṃ jhānamariñcamāno
Dhammesu niccaṃ anudhammacārī,
Ādīnavaṃ sammasitā bhavesu
Eko care khaggavisāṇakappo.
70. Taṇhakkhayaṃ patthayaṃ appamatto
Ānalamūgo sutavā satīmā,
Saṅkhātadhammo niyato padhānavā
Eko care khaggavisāṇakappo.
71. Sīho ca saddesu asantasanto
Vāto va jālamhi asajjamāno,
Padumaṃca toyena alippamāno1
Eko care khaggavisāṇakappo.
1 Alimpamāno-sīmu. 1. 2.
[BJT Page 22] [\x 22/]
72. Sīho [PTS Page 012] [\q 12/] yathā dāṭhabalī pasayha
Rājā migānaṃ dabhibhuyyacārī,
Sevetha pantāni1 senāsanāni
Eko care khaggavisāṇakappo.
73. Mettaṃ upekkhaṃ karuṇaṃ vimuttiṃ
Āsevamāno muditañca kāle,
Sabbena lokena avirujjhamāno
Eko care khaggavisāṇakappo.
74. Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ
Sandāḷayitvāna saṃyojanāni,
Asantasaṃ jīvitasaṅkhayamhi
Eko care khaggavisāṇakappo.
75. Bhajanti sevanti ca kāraṇatthā
Nikkāraṇā dullabhā ajjavittā,
Attaṭṭhapaññā asuci manussā
Eko care khaggavisāṇakappo.
Khagaggavisāṇasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
1. 4 Kasībhāradvājasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati dakkhiṇāgirismiṃ [PTS Page 013] [\q 13/] ekanāḷāyaṃ brāhmaṇagāme, tena kho pana samayena kasībhāradvājassa brāhmaṇassa pañcamattāni naṅgalasatāni payuttāni honti vappakāle.
Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kasībharadvājassa brāhmaṇassa kammanto tenupasaṃkami. Tena kho pana samayena kasībhāradvājassa brāhmaṇassa parivesanāvattati, atha kho bhagavā yena parivesanā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, addasā kho kasībhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ piṇḍāya ṭhitaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca:
1 Panthāni-sīmu. 1, 2.
[BJT Page 24] [\x 24/]
Ahaṃ kho samaṇa kasāmi ca vapāmi ca kasitvā ca capitvā ca bhuñjāmi tvampi samaṇa kasassu ca vapassu ca kasitvā ca vapitvā ca bhuñjassūti. Ahampi kho brāhmaṇa kasāmi ca vapāmi ca kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmīti.
Na kho pana mayaṃ passāma gotamassa yugaṃ vā naṅgalaṃ vā phālaṃ vā pācanaṃ vā balivadde vā, atha ca pana bhavaṃ gotamo evamāha: ahampi kho brāhmaṇa kasāmi ca vapāmi ca kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmīti, atha kho kasībhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi:
76. Kassako paṭijānāsi na ca passāma te kasiṃ,
Kasiṃ no pucchito brūhi yathā jānemu te kasiṃ.
77. Saddhā bījaṃ tapo vuṭṭhi paññā me yuganaṅgalaṃ,
Hiri īsā mano yottaṃ sati me phālapācanaṃ.
78. Kāyagutto [PTS Page 014] [\q 14/] vacīgutto āhāre udare yato,
Saccaṃ karomi niddānaṃ soraccaṃ me pamocanaṃ.
79. Viriyaṃ me dhuradhorayhaṃ yogakkhemādhivāhanaṃ,
Gacchati anivattantaṃ yattha gantvā na socati.
80. Evamesā kasīkaṭṭhā sā hoti amatapphalā
Etaṃ kasiṃ kayītvāna sabbadukkhā pamuccatīti.
Atha kho kasībhāradvājo brāhmaṇo mahatiyā kaṃsapātiyā pāyāsaṃ vaḍḍhetvā bhagavato upanāmesi, bhuñjataa bhavaṃ gotamo pāyāsaṃ kassako bhavaṃ yaṃ hi bhavaṃ gotamo amataphalaṃ kasiṃ kasatīti.
[BJT Page 26] [\x 26/]
81. Gāthābhigītaṃ me abhojayyeṃ
Sampassataṃ brāhmaṇa nesadhammo
Gāthābhigītaṃ panudanti buddhā
Dhamme satī brāhmaṇa vuttiresā.
82. Aññena ca kevalinaṃ mahesiṃ
Khīṇāsavaṃ kukkuccamūpasantaṃ,
Annena pānena upaṭṭhahassu
Khettaṃ hi taṃ puññapekhassa hotīti.
Atha [PTS Page 015] [\q 15/] kassa cāhaṃ bho gotama imaṃ pāyāsaṃ dammīti,
Na bavāhaṃ taṃ brāhmaṇa passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇīyā pajāya sadevamanussāya yassa so pāyāso bhutto sammā pariṇāmaṃ gaccheyya aññatra tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā, tena hi tvaṃ brāhmamaṇa taṃ pāyāsaṃ appaharite vā jaḍḍehi, appāṇake vā udake opilāpehīti,
Atha kho kasībhāradvājo brāhmaṇo taṃ pāyāsaṃ appāṇake udake opilāpesī. Atha kho so piyāso udake pakkhītto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhupāyati sampadhūpāyati, seyyathāpi nāma phālo divasasantatto udake pakkhītto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhupāyati sampadhūpāyati, evameva so pāyāso udake pakkhītto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati,
Atha khe kasībhāradvājo brāhmaṇo saṃviggo lomahaṭṭhajāto
Yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca:
Abhikkantaṃ bho gotama abhīkkantaṃ bho gotama seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjātaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi [PTS Page 016] [\q 16/] dhammañca bhikkhusaṅghañca, labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadanti.
[BJT Page 28] [\x 28/]
Alattha kho kasībhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ, acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭhe appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasse va yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti.
Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā apasampajja vibhāsi. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi aññataroca kho panāyasmā bhāradvājo arahataṃ ahosīti.
Kasībhāradvājasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
1. 5 Cundasuttaṃ
83. Pucchāmi muniṃ pahūtapaññaṃ (iti cundo kammāraputto)
Buddhaṃ dhammassāmiṃ vītataṇhaṃ
Dīpaduttamaṃ sārathinaṃ pavaraṃ
Kati loke samaṇā tadiṅgha brūhi.
84. Caturo samaṇā na pañcamatthī (cundāti bhagavā)
Te [PTS Page 017] [\q 17/] te āvikaromi sakkhipuṭṭho
Maggajino maggadesako ca
Magge jīvati yo ca1 maggadūsi.
85. Kaṃ maggajinaṃ vadanti buddhā (iti cundo kammāraputto)
Maggakkhāyī kathaṃ atulyo hoti,
Magge jīvati me brūhi puṭṭho
Atha me āvikarohi maggadūsiṃ.
1 No ca-sīmu. 2.
[BJT Page 30] [\x 30/]
86. Yo tiṇṇakathaṃ katho visallo
Nibbānābhirato anānugiddho,
Lokassa sadevakassa nto
Tādiṃ maggajikaṃ vadanti buddhā.
87. Paramaṃ paramanti yodha ñatvā
Akkhāti vibhajati idheva dhammaṃ,
Taṃ kaṅkhacchidaṃ muniṃ anejaṃ
Dutiyaṃ bhikkhūkamāhu maggadesiṃ.
88. Yo dhammapade sudesite
Magge jīvati saññato satīmā,
Anavajjapadāni sevamāno
Tatiyaṃ bhikkhunamāhu maggajīviṃ.
89. Chadanaṃ katvāna subbatānaṃ
Pakkhandi kuladūsako pagabbho,
Māyāvī asaññato palāpo
Patirūpena caraṃ sa maggadūsī.
90. Ete ca paṭivijjha yo gahaṭṭho
Sutavā ariyasāvako sapañño
Sabbe [PTS Page 018] [\q 18/] te tādisāti ñatvā
Iti disvā na hāpeti tassa saddhā
Kathaṃ hi duṭṭhena asampaduṭṭhaṃ
Suddhaṃ asuddhena samaṃ kareyyāti.
Cundasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
1. 6 Parābhavasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā savatthiyaṃ viyarati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme atha ṇe accatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi.
91. Parābhavantaṃ purisaṃ mayaṃ pucchāma gotamaṃ,
Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamma kiṃ parābhavato mukhaṃ.
92. Suvijāno bhavaṃ hoti suvijāno parābhavo,
Dhammakāmo bhavaṃ hoti dhammadessī parābhavo.
93 Iti hetaṃ vijānāma paṭhamo so parābhavo,
Dutiyaṃ bhagavā brūhi kiṃ parābhavato mukhaṃ.
94. Asantassa pisā hontī sante na kuruta piyaṃ,
Asataṃ dhammaṃ roceti taṃ parābhavato mukhaṃ.
95. Iti hetaṃ vijānāma dutiyo so parābhavo,
Tatiyaṃ bhagavā brūhi kiṃ parābhavato mukhaṃ.
96. Niddāsīlī [PTS Page 019] [\q 19/] sabhāsīlī anuṭṭhātā ca yo naro,
Alaso kodhapaññāṇo taṃ parābhavato mukhaṃ.
97. Iti hetaṃ vijānāma tatiyo so parābhavo,
Catutthaṃ bhagavā brūhi kiṃ parābhavato mukhaṃ.
98. Yo mātaraṃ vā pitaraṃ vā jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ,
Pahūsanta na bharati taṃ parābhavato mukhaṃ.
99. Iti hetaṃ vijānāma catuttho so parābhavo,
Pañcamaṃ bhagavā brūhi kiṃ parābhavato mukhaṃ.
110. Yo brāhmaṇaṃ vā samaṇaṃ vā aññaṃ vāpi vaṇibbakaṃ,
Musāvādena vañceti taṃ parābhavato mukhaṃ,
[BJT Page 34] [\x 34/]
101. Iti hetaṃ vijānāma pañcamo so parābhavo,
Chaṭṭhamaṃ bhagavā brūhi kiṃ parābhavato mukhaṃ.
102. Pahūtavitto puriso sahirañño sabhojano,
Eko bhuñjati sādūni taṃ parābhavato mukhaṃ.
103. Iti hetaṃ vijānāma chaṭaṭṭhamo so parābhavo,
Sattamaṃ bhagavā brūhi kiṃ parābhavato mukhaṃ.
104. Jātitthadadho dhana tthaddho gottatthaddho ca yo naro,
Saññātiṃ atimaññeti taṃ parābhavato mukhaṃ.
105. Iti hetaṃ vijānāma sattamo so parābhavo,
Aṭṭhamaṃ bhagavā brūhi kiṃ parābhavato mukhaṃ.
106. Itthidhutto surādhutto akkhadhatto ca yo naro,
Laddhaṃ laddhaṃ vināseti taṃ parābhavato mukhaṃ.
107. Iti [PTS Page 020] [\q 20/] hetaṃ vijānāma aṭṭhamo so parābhavo,
Navamaṃ bhagavā brūhi kiṃ parābhavato mukhaṃ.
108. Sohi dārehasantuṭṭho vesiyāsu padissati,
Dissati paradāresu taṃ parābhavato mukhaṃ.
109. Iti hetaṃ vijānāma navamo so parābhavo,
Dasamaṃ bhagavā brūhi kiṃ parābhavato mukhaṃ.
110. Atītayobbano poso āneti timbarutthaniṃ,
Tassā issā na supati taṃ parābhavato mukhaṃ.
111. Iti hetaṃ vijānāma dasamo so parābhavo,
Ekādasamaṃ bhagavā brūhi kiṃ parābhavato mukhaṃ.
[BJT Page 36] [\x 36/]
112. Itthisoṇḍiṃ vikiraṇiṃ purīsaṃ vāpi tādisaṃ,
Issarīyasmīṃ ṭhāpeti taṃ parābhavato mukhaṃ.
113. Iti hetaṃ vijānāma ekādasamo so parābhavo,
Dvādasamaṃ bhagavā brūhi kiṃ parābhavato mukhaṃ.
114. Appabhogo mahātaṇho khattiye jāyato kule,
Sodha rajjaṃ patthayati taṃ parābhavato mukhaṃ.
115. Ete parābhave loke paṇḍito pamavekikhiya,
Ariyo dassanasampanno sa lokaṃ bhajate sivanti.
Parābhavasuttaṃ niṭṭhitā.
1. 7 Vasala suttaṃ
Evaṃ [PTS Page 021] [\q 21/] me sutaṃ: ekaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme, atha kho bhagavā pubbanha samayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena aggika bhāradvājassa brāhmaṇassa nivesane aggi pajjalito hoti āhuti paggahitā. Atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāyacaramāno yena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Addasā kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ dūrato'va āgacchantaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca: tatreva muṇḍaka tatreva samaṇaka tatreva vasalaka: tiṭṭhāhīti.
Evaṃ vutte bhagavā aggikabhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: jānāsi panātvaṃ brāhmaṇa vasalaṃ vā vasalakaraṇe vā dhammeti,
Kakhvāhaṃ bho gotama jānāmi vasalaṃ vā vasalakaraṇe vā dhamme. Sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu yathāhaṃ jāneyyaṃ vasalaṃ vā vasalakaraṇe vā dhammeti.
[BJT Page 38] [\x 38/]
Tena hi brāhmaṇa suṇāhi sādhukaṃ manasi karohi bhāsissāmīti. Evaṃ hoti kho aggīkabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato paccassosī, bhagavā etadavoca:
116. Kodhano upanābhi ca pāpamakkhī ca yo naro,
Vipannadiṭṭhi māyāvī taṃ jaññā vasalo iti.
117. Ekajaṃ va dvījaṃ vāpi yodha pāṇāni hiṃsati,
Yassa pāṇe dayā natthi taṃ jaññā vasalo iti.
118. Yo [PTS Page 022] [\q 22/] hanti parirundhati gāmāni nigamāni ca,
Niggāyako samaññāto taṃ jaññā vasalo iti.
119. Gāme vā yadi vā raññe yaṃ paresaṃ mamāyitaṃ,
Theyyā ādinnaṃ ādiyati taṃ jaññā vasalo iti.
120. Yo have iṇamādāya cujjamāno palāyati,
Nana hi te iṇamatthiti taṃ jaññā vasalo iti.
121. Yo ce kiñcikkhakamyatā panthasmiṃ vajataṃ janaṃ,
Hantivā kiñcīkkhamādeti taṃ jaññā vasalo iti.
122. Yo attabhetu parahetu dhanabhetū ca yo naro,
Sakikhīpuṭṭho musā brūti taṃ jaññā vasalo iti.
123. Yo ñātinaṃ sakhānaṃ vā dāresu patidissati,
Sabhasā sampiyena vā taṃ jaññā vasalo iti.
124. Yo mātaraṃ vā pitaraṃ vā jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ,
Pahū santo na bharati taṃ jaññā vasalo iti.
[BJT Page 40] [\x 40/]
125. Yo mātaraṃ vā pitaraṃ vā bhātaraṃ bhaginiṃ sasuṃ,
Bhanti roseti vācāya taṃ jaññā vasalo iti.
126. Yo atthaṃ pucchito santo anatthamanusāsati,
Paṭicchannena manteti taṃ jaññā vasalo iti.
127. Yo katvā pāpakaṃ kammaṃ mā maṃ jaññāti icchati,
Yo paṭicchannakammanto taṃ jaññā vasalo iti.
128. Yo ve parakulaṃ gantvā bhutvāna sucibhojanaṃ,
Āgataṃ na paṭipūjeti taṃ jaññā vasalo iti.
129. Yo brāhmaṇaṃ vā samaṇaṃ vā bhattakāle upaṭṭhite,
Musāvādena vañceti taṃ jaññā vasalo iti.
130. Yo [PTS Page 023] [\q 23/] brāhmaṇaṃ vā samaṇaṃ vā bhattakāle upaṭṭhite,
Roseti vācā na ca deti taṃ jaññā vasalo iti.
131. Asataṃ yodha pabrūti mohena paḷiguṇṭhito,
Kiñcikkhaṃ nijigiṃsāno taṃ jaññā vasalo iti.
132. Yo cattānaṃ samukkaṃse parañca mavajānati,
Nihīno sena mānena taṃ jaññā vasalo iti.
133. Rosako kadariyo ca pāpiccho vaccharī saṭho,
Ahiriko anottāpī taṃ jaññā vasalo iti.
134. Yo buddhaṃ paribhāsati atha vā tassa sāvakaṃ,
Paribbājaṃ gahaṭṭhaṃ vā taṃ jaññā vasalo iti.
135. Yo ce anarahā santo arahaṃ paṭijānati,
Coro sabrahmake loke esa kho vasalādhamo,
Ete kho vasalā vutthā mayā co ye pakāsitā.
[BJT Page 42] [\x 42/]
136. Na jaccā vasalo hoti na jaccā hoti brāhmaṇo,
Kammanā vasalo hoti kammanā hoti brāhmaṇo.
137. Tadamināpi jānātha yathā medaṃ nidassanaṃ,
Caṇḍālaputto sopāko mātaṅgo iti vissuto.
138. So [PTS Page 024] [\q 24/] yasaṃ paramaṃ patto mataṅgo yaṃ sudullabhaṃ,
Āgañchuṃ tassupaṭṭhānaṃ khattiyā brāhmaṇā bahū.
139. So devayānamāruyha virajaṃ so vahāpathaṃ,
Kāmarāgaṃ virājetvā brahmalokūpago ahū.
140. Na naṃ jāti nivāresi brahmalokūpapattiyā,
Ajjhāyakakule jātā brāhmaṇā mattabandhuno.
141. Te va pāpesu kammesu abhiṇhamupadissare,
Aṭṭheva dhamme gārayhā samparāye ca duggatiṃ,
Na te jāti nivāreti duggaccā garahāya vā.
142. Na jaccā vasalo hoti na jaccā hoti brāhmaṇo,
Kammanā vasalo hoti kammanā hoti brāhmaṇo.
Evaṃ vutte aggīkabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:
Abhikkantaṃ bho gotama abhīkkantaṃ bho gotama seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjātaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ [PTS Page 025] [\q 25/] gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamā dharetu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
Vasalasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
[BJT Page 44] [\x 44/]
1. 8 Mettasuttaṃ
143. Karaṇīyamatthakusalena yaṃ taṃ santaṃ padaṃ abhisamecca,
Sakko ujū ca sūjū ca suvacocassa mudu anatimānī.
144. Santussako ca subharo ca appakicco ca sallahukavuttī,
Santindriyo ca nipako ca appagabbho kulesu ananugiddho.
145. Na ca khuddaṃ samācare kiñci yena viññū pare upavadeyyuṃ
Sukhino vā khemino hontu sabbe sattā bhavantu sukhitattā
146. Ye keci pāṇa bhūtatthi tasā vā thāvarā vā anavasesā
Dīghā vā ye mahantā vā majjhamā rassakāṇukathūlā
147. Diṭṭhā [PTS Page 026] [\q 26/] vā yeva addiṭṭhā ye ca dūre vasanti avidūre
Bhūtā vā sambhavesī vā sabbe sattā bhavantu sukhitattā
[BJT Page 46] [\x 46/]
148. Na paro paraṃ nikubbetha nātimaññetha katthaci naṃ kañci
Byārosanā paṭighasaññā nāññamaññassa dukkhamiccheyya
149. Mātā yathā niyaṃ puttaṃ āyusā ekaputtamanurakkhe
Evampi sabbabhūtesū mānasaṃ bhāvaye aparimānaṃ
150. Mettaṃ ca sabbalokasmiṃ mānasaṃ bhāvaye aparimānaṃ
Uddhaṃ adho ca tiriyañca asambādhaṃ averaṃ asapattaṃ
151. Tiṭṭhaṃ caraṃ nisinno vā sayāno vā yāvatassa vigatamiddho
Etaṃ satiṃ adhiṭṭheyya brahmametaṃ vihāraṃ idhamāhu
152. Diṭṭhiñca anupagamma sīlavā dassanena sampanno
Kāmesu vineyya gedhaṃ nahi jātu gabbhaseyyaṃ punaretīti.
Mettasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
1. 9 Hemavatasuttaṃ
153. Ajja [PTS Page 027] [\q 27/] paṇṇaraso uposatho (iti sātāgiro yakkho)
Divya ratti upaṭṭhitā
Anomanāmaṃ sāttharaṃ
Handapassāma gotamaṃ.
154. Kacci mano supaṇihito (iti hemavato yakkho)
Sabbabhūtesu tādino,
Kacci iṭṭheaniṭṭhe ca
Saṃkappassa vasīkatā.
[BJT Page 48] [\x 48/]
155. Mano cassa supaṇihito (iti sātāgiro yakkho)
Sabbabhūtesu tādino,
Atho iṭṭhe aniṭṭhe ca
Saṅgappāssa vasīkatā.
156. Kacci adinnaṃ nādiyati (iti hemavato yakkho)
Kacci pāṇesu saññato,
Kacci ārā pamādamhā
Kacci jhānaṃ na riñcati.
157. Na so adinna ādiyati (iti sātāgiro yakkho)
Atho pāṇesu saññato,
Atho ārā pamādamhā
Buddho jhānaṃ na riñcati
158. Kacci musā na bhaṇati (iti hemavato yakkho)
Kacci [PTS Page 028] [\q 28/] na khiṇavyappatho, 1
Kacci vebhūtiyaṃ nāha
Kacci samphaṃ na bhāsati.
159. Musā ca so na bhaṇati (iti sātāgiro yakkho)
Atho na khīṇavyappatho1
Atho vebhūtiyaṃ nāha
Mantā atthaṃ so bhāsati.
160. Kacci na rajjati kāmesu (iti hemavato yakkho)
Kacci cittaṃ anāvilaṃ,
Kacci mohaṃ atikkanto2
Kacci dhammesu cakkhumā.
161. Na so rajjati kāmesu (iti sātāgiro yakkho)
Atho cittaṃ anāvilaṃ,
Sabbamohaṃ atikkanto
Buddho dhammesu cakkhumā.
1 Na khīṇā vyapapatho-sīmu. 2. Nākhiṇā vyapapatho-pu.
2 Abhākkanto-sīmu. 2.
[BJT Page 50] [\x 50/]
162. Kacci vijjāya sampanno (iti hemavato yakkho)
Kacci saṃsuddhacāraṇo, 1
Kaccissa āsavā khīṇā
Kacci natthi punabbhavo.
163. Vijjāya [PTS Page 029] [\q 29/] ceva sampanno (iti sātāgiro yakkho)
Atho saṃsuddhacāraṇo, 1
Sabbassa āsavā khīṇā
Natthi tassa punabbhavo.
164. Sampannaṃ munino cittaṃ kammanā vyappathena ca,
Vijjācaraṇasampannaṃ dhammato naṃ pasaṃsasi. *
165. Sammannaṃ munino cittaṃ kammanā vyappathena ca,
Vijjācaraṇasampannaṃ dhammato anumodasi. *
166. Sampannaṃ munino cittaṃ kammanā vyappathena ca,
Vijjācaraṇasampannaṃ handa passāma gotamaṃ. *
167. Eṇījaṅghaṃ kisaṃ vīraṃ2 appāhāraṃ alolupaṃ,
Muniṃ vanasmi jhāyantaṃ ehi passāma gotamaṃ.
168. Sīhaṃvekacaraṃ nāgaṃ kāmesu anapekkhinaṃ,
Upasaṃkamma pucchāma maccupāsā pamocanaṃ.
169. Akkhātāraṃ pavattāraṃ sabbadhammāna pāraguṃ,
Buddhaṃ verabhayātītaṃ mayaṃ pucchāma gotamaṃ.
170. Kismīṃ loko samuppanno (iti hemavato yakkho)
Kismīṃ kubbati santhavaṃ,
Kissa loko upādāya
Kismīṃ loko viññati.
1 Saṃsuddhavāraṇo-sīmu. 2.
2 Dhīraṃ-sīmu. 2.
* Syāma potthake natthi.
[BJT Page 52] [\x 52/]
171. Chassū [PTS Page 030] [\q 30/] loko samuppanno (hemavatāti bhagavā)
Chassu kubbati santhavaṃ,
Channameva upādāya
Chassu loko vihaññati.
172. Katamaṃ taṃ upādānaṃ yattha loko vihaññati,
Nīyyānaṃ pucchito brūhi kathaṃ dukkhā pamuccati.
173. Pañca kāmaguṇā loke mano chaṭṭhā pamoditā,
Ettha chandaṃ virājetvā evaṃ dukkhā pamuccati.
174. Etaṃ lokakassa niyyānaṃ akkhātaṃ vo yathā tathaṃ,
Etaṃ vo ahamakkhāmi evaṃ dukkhā pamuccati.
175. Ko sūdha taratī oghaṃ ko sūdha tarati aṇṇavaṃ,
Appatiṭṭhe anālambe ko gambhīre na sīdati.
176. Sabbadā sīlasampanno paññavā susamāhito,
Ajjhattacintī satimā oghaṃ tarati duttaraṃ. 1
177. Virato kāmasaññāya sabbasaṃyojanātigo,
Nandī bhava parikkhīṇo so gamabhīre na sīdati.
178. Gambhīrapaññaṃ nipuṇatthadassiṃ
Akiñcanaṃ kāmabhave asattaṃ,
Taṃ passatha sabbadhi vippamuttaṃ
Dibbe pathe kammānaṃ mahesiṃ.
1 Dukkaraṃ-sīmu. 2.
[BJT Page 54] [\x 54/]
179. Anomanāmaṃ nipuṇatthadassiṃ
Paññādadaṃ kāmālaye asattaṃ
Taṃ [PTS Page 031] [\q 31/] passatha sabbaviduṃ sumedhaṃ
Ariye pathe kamamānaṃ mahesiṃ.
180. Sudiṭṭhaṃ vata no ajja suppabhātaṃ suvuṭṭhītaṃ, 1
Yaṃ addasāma sambuddhaṃ oghatiṇṇamanāsavaṃ.
181. Ime dasasatā yakkhā iddhimanto yasassino,
Sabbe taṃ saraṇaṃ yanti tvaṃ no satthā anuttaro.
182. Te mayaṃ vicarissāma gāmā gāmaṃ nagā nagaṃ,
Namassamānā sambuddhaṃ dhammassa ca sudhammatanti.
Hemavatasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
1. 10 Āḷavakasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati āḷavakassa yakkhassa bhavane atha kho āḷavako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ ekadavoca: nikkhama samaṇāti,
Sādhāvusoti bhagavā nikkhamī,
Pavisa samaṇāti,
Sādhāvusoti bhagavā pāvisi,
Dutiyampi kho ālavako yakkho bhagavantaṃ etadavoca, nikkhama samaṇāti,
Sādhāvusoti bhagavā nikkhami,
Pavisa samaṇāti,
Sādhāvusoti bhagavā pāvisi,
1 Suhuṭaṭhitaṃ-sīmu. 2.
[BJT Page 56] [\x 56/]
Tatiyampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ etadaveca: nikkhama samaṇāti,
Sādhāvusoti bhagavā nikkhami,
Pavisa samaṇāti,
Sādhāvusoti bhagavā pāvisi,
Catutthampi khe āḷavako yakkho bhagavantaṃ etadavoca: nikkhama samaṇāti,
Nakhvāhaṃ taṃ āvuso [PTS Page 032] [\q 32/] nikkhamissāmi yaṃ te karaṇīyaṃ taṃ karohīti,
Pañhaṃ taṃ samaṇa pucchissāmi, sace me na vyākarissasi cittaṃ vā te khipissāmi. Hadayaṃ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmīti,
Nakhvāhaṃ taṃ āvuso passāmā sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo me cittaṃ vā khipeyya hadayaṃ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya, api ca tvaṃ āvuso puccha, yadākaṅkhasīti.
Atha kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi:
183. Kiṃ sūdha cittaṃ purisassa seṭṭhaṃ
Kiṃ sū suciṇṇaṃ1 sukhamāvahāti,
Kiṃsū bhave sādutaraṃ2 rasānaṃ
Kathaṃ jīviṃ jīvitamāhu seṭṭhaṃ.
184. Sadadhīdha cittaṃ puesassa seṭṭhaṃ
Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti
Saccaṃ bhave sādutaraṃ rasānaṃ
Paññājīviṃ jīvitamāhu3 seṭṭhaṃ.
185. Kathaṃ su tarati oghaṃ kathaṃ su tarati aṇṇavaṃ,
Kathaṃ su dukkhaṃ acceti kathaṃ su parisujjhati.
1 Suciṇṇo-sīmu. 2.
2 Sādhutaraṃ-pu, syā.
3 Jīvanamāhu-pu.
[BJT Page 58] [\x 58/]
186. Saddhāya [PTS Page 033] [\q 33/] taratī oghaṃ appamādena aṇṇavaṃ,
Viriyena dukkhamacceti1 paññāya parisujjhati.
187. Kathaṃ su labhate paññaṃ katha su vindate dhanaṃ,
Kathaṃ su kittiṃ pappoti kathaṃ mittāni ganthati.
Asmā lokā paraṃ lokaṃ kathaṃ pecca na socati.
188. Saddāhāno arahataṃ dhammaṃ nibbānapattiyā,
Sussūsā labhate paññaṃ appamatto vicakkhaṇo.
189. Patirūpakārī dhuravā uṭṭhātā vindate dhanaṃ,
Saccena kīttiṃ pappoti dadaṃ mintāni ganthati.
190. Yassete caturo dhammā saddhassa gharamesino,
Saccaṃ dhammo dhitī cāgo sa ve pecca na socati.
191. Iṅgha aññepi pucchassu puthu samaṇabrāhmaṇe,
Yadi saccā damā cāgā khantyā bhīneyā vijjati.
192. Kathaṃ nu dāni puccheyyaṃ puthu samaṇabrāhmaṇe,
So haṃ ajja pajānāmi yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
193. Atthāya vata me buddho vāsāyā'ḷavimāgamī,
So haṃ ajja pajānāmi yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
194. So ahaṃ vivarissāmi gāmā gāmaṃ purāpuraṃ,
Namassamāno sambuddhaṃ dhammassa ca sudhammatanti.
1 Dukkhaṃ acce ti-sīmu. 2.
[BJT Page 60] [\x 60/]
Evaṃ vutte āḷavako yakkho bhagavantaṃ etadavoca. Abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā uttujjeyya pacicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggā ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito, esāhaṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇepetaṃ saraṇaṃ gatanti.
Āḷavakasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
1. 11 Vijayasuttaṃ
195. Caraṃ [PTS Page 034] [\q 34/] vā yadi vā tiṭṭhaṃ nisinno uda vā sayaṃ,
Sammiñjeti pasāreti esā kāyassa iñjanā.
196. Aṭṭhi nahāru saṃyutto tacamaṃsāvalepano,
Chaviyā kāyo paṭicchanno yathābhūtaṃ na dissati.
197. Antapūrodarapūro yakapeḷassa vatthīno,
Hadayassa papphāsassa vakkassa pihakassa ca.
198. Saṅghāṇikāya kheḷassa sedassa medassa ca,
Lohitassa lasikāya pittassa ca vasāya ca.
199. Athassa navahi sotehi asuci savati sabbadā,
Akkhimbhā akkhigūthafakā kaṇṇamhā kaṇṇagūthako.
200. Siṅghāṇikā ca nāsāto mukhena camate'kadā,
Pittaṃ semhañca vamati kāyamhā sedajallikā.
201. Athassa susiraṃ sīsaṃ matthajuṅgassa pūritaṃ,
Subhato naṃ maññatī bālo avijjāya purakkhato.
[BJT Page 62] [\x 62/]
202. Yadāca so mato seti uddhumāto vinīgako,
Apaviddho susānasmiṃ anapekkhā honti ñātayo.
203. Khādanti naṃ suvāṇā ca sigālā ca vakā kimī,
Kākā gijjhā ca khādanti ye caññe santi pāṇino.
204. Sutvāna [PTS Page 035] [\q 35/] buddhavacanaṃ bhikkhu paññāṇavā idha,
So kho naṃ paejānāti yathābhūtaṃ hi passati.
205. Yathā idaṃ tathā etaṃ yathā etaṃ tathā idaṃ,
Ajjhattañca bahiddhā ca kāye chandaṃ virājaye.
206. Chandārāgavaratto so bhikkhu paññāṇavā idha,
Ajjhagā amataṃ santiṃ nibbāna1pada maccutaṃ.
207. Dipādako yaṃ asuci duggandho parihīrati, 2
Nānā kuṇapa paripūfarā vissavanno tato tato.
208. Etādisena kāyena yo maññe uṇṇametave,
Paraṃ vā apajāyye kimaññatra adassanāti.
Vijayasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
1. 12 Muni suttaṃ
209. Santhavāto bhayaṃ jātaṃ niketā jāyate rajo,
Aniketamasanthavaṃ etaṃ ve munidassanaṃ.
210. Yo jātamucchijja na ropayeyya
Jāyantamassa nānuppavecche,
Tamāhu ekaṃ muninaṃ carantaṃ
Addakkhi so santipadaṃ mahesī.
1 Nibbānaṃ-ma.
2 Parichārati-ma.
[BJT Page 64] [\x 64/]
211. Saṅkhāya [PTS Page 036] [\q 36/] vatthuni pahāya bījaṃ
Sineha massa nānuppavecche,
Sa ce muni jātikhayantadassī
Takkaṃ pahāya na upeti saṃkhaṃ.
212. Aññāya sabbāni nivesanāni
Anikāmahaṃ aññataramipitesaṃ,
Sa ve munī vītagedho agidadho
Nāyūhatī pāragato hi hoti.
213. Sabbābhibhūṃ sabbaviduṃ sumedhaṃ
Sabbesu dhammesu anūpalittaṃ,
Sabbañjahaṃ taṇhakkhaye vimuttaṃ
Taṃ vāpi dhīrā muniṃ3 vedayanti.
214. Paññābalaṃ sīlavatūpapannaṃ
Samāhataṃ jhānarataṃ satīmaṃ,
Saṅgāpamuttaṃ akhilaṃ anāsavaṃ
Taṃ vāpi dhīrā muniṃ3 vedayanti.
215. Ekaṃ carantaṃ muniṃ appamattaṃ
Nindāpasaṃsānu avedhamānaṃ,
Sīhaṃva saddesu asantasantaṃ
Vātaṃva jālamhi asajjamānaṃ,
Padumaṃ va toyena alippamānaṃ
Netāramaññesamanañña neyyaṃ
Taṃ vāpi dhīrā muniṃ3 vedayanti.
216. Yo [PTS Page 037] [\q 37/] gāhaṇe thambhorivābhijāyatī
Yasmiṃ pare vācāpariyantaṃ vadanti,
Taṃ vītarāgaṃ susamāhitindriyaṃ
Taṃ vāpi dhīrā muniṃ3 vedayanti.
1 Muni-machasaṃ.
2 Mavejhāya-sī, syā.
[BJT Page 66] [\x 66/]
217. Yo ve ṭhatatto tasaraṃva aujjuṃ
Jigucchati kammehi pāpakehi,
Vīmaṃsamāno visamaṃ samañca
Taṃ vāpi dhīrā muniṃ3 vedayanti.
218. Yo saññatatto na karoti pāpaṃ
Daharo ca majjhamo ca1 munī yatatto,
Arosaneyyo so na roseti kañci
Taṃ vāpi dhīrā muniṃ3 vedayanti.
219. Yadaggato majjhato sesato vā
Piṇḍaṃ labhetha paradattūpajīvi,
Nālaṃ thutuṃ nopi nipaccavādī
Taṃ vāpi dhīrā muniṃ3 vedayanti.
220. Muniṃ carantaṃ virataṃ methanasamā
Yo yobbanena upanibajjhate kvaci,
Madappamādā virataṃ vippamuttaṃ
Taṃ vāpi dhīrā muniṃ3 vedayanti.
221. Aññāya lokaṃ paramatthadassiṃ
Oghaṃ samuddaṃ atitariya tādiṃ,
Taṃ [PTS Page 038] [\q 38/] jinnaganthaṃ asitaṃ anāsavaṃ
Taṃ vāpi dhīrā muniṃ3 vedayanti.
222. Asmā cubho dūravihāravuttino
Gihī dāraposī amamo ca subbato,
Parapāṇarodhāya gihī asaññato
Niccaṃ munī rakkhati pāṇino yato.
223. Sikhī yathā nīlagīvo vihaṅgamo
Haṃsassa nopeti javaṃ kudācanaṃ,
Evaṃ gihī nānukaroti bhikkhuno
Munino vicittassa vanamhi jhāyatoti.
Munisuttaṃ siṭṭhitaṃ.
Uragavaggo paṭhamo.
Tassuddānaṃ:
Urago dhaniyo ceva visāṇañca tathā kasī,
Cundo parābhavo ceva vasalo mettabhāvanā.
Sātāgiro āḷavako vijayo ca tathā muni,
Dvādasetāni suttāni uragavaggoti vuccati.
1 Majhejāva-sī, syā.
[BJT Page 68] [\x 68/]
2. Cullavaggo
2. 1 Ratanasuttaṃ
224. Yānīdha [PTS Page 039] [\q 39/] bhūtāni samāgatāni
Bhummāni vā yāni va antalikkhe,
Sabbeva bhūtā sumanā bhavantu
Athopi sakkacca suṇantu bhāsitaṃ.
225. Tasmā hi bhūtā nisāmetha sabbe
Mettaṃ karotha mānusiyā pajāya,
Divā ca ratto ca haranti ye baliṃ
Tasmā hi ne rakkhatha appamattā.
226. Yaṃ kiñci vittaṃ idha vā huraṃ vā
Saggesu vā yaṃ ratanaṃ paṇītaṃ,
Na no samaṃ atthi tathāgatena
Idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ
Etena saccena suvatthi hotu.
227. Khayaṃ virāgaṃ amataṃ paṇītaṃ
Yadajjhagā sakyamunī samāhito,
Na tena dhammena samatthi kiñcī
Idampi dhamme ratanaṃ paṇītaṃ
Etena saccena suvatthi hotu.
228. Yaṃ buddhaseṭṭho parivaṇṇayī suciṃ
Samādhi mānantarikaññamāhu,
Samādhinā [PTS Page 040] [\q 40/] tena samo na vijjati
Idampi dhamme ratanaṃ paṇītaṃ
Etena saccena suvatthi hotu.
229. Ye puggalā aṭṭhasataṃ pasatthā
Cattāri etāni yugāni honti,
Te dakkhiṇeyyā sugatassa sāvakā
Etesu dinnāni mahapphalāni,
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ
Etena saccena suvatthi hotu.
[BJT Page 70] [\x 70/]
230. Ye suppayuttā manasā daḷhena
Nikkāmino gotama sāsanamhi
Te pattipattā amataṃ vigayha
Laddhā mudhā nibbutiṃ bhuñjamānā
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ
Etena saccena suvatthi hotu.
231. Yathindakhīlo paṭhaviṃsito siyā
Catubbhi vātehi asampakampiyo,
Tathūpamaṃ sappurisaṃ vadāmi
Yo ariyasaccāni avecca passati,
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ
Etena saccena suvatthi hotu.
232. Ye ariyasaccāni vibhāvayanti
Gambhīrapaññena sudesitāni
Kiñcāpi te honti bhusappamattā
Na te bhavaṃ aṭṭhamaṃ ādiyanti,
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ
Etena saccena suvatthi hotu.
233. Sahāvassa dassanasampadāya
Tayassu dhammā jahitā bhavanti,
Sakkāyadiṭṭhi [PTS Page 041] [\q 41/] vicikicchitañca
Sīlabbataṃ vāpi yadatthi kiñci,
Catūhapāyehi ca vippamutto
Cha cābhiṭhānāni abhabbo kātuṃ
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ
Etena saccena suvatthi hotu.
234. Kiñcāpi so kammaṃ karoti pāpakaṃ
Kāyena vācā uda cetasā vā
Abhabbo so tassa paṭicchādāya
Abhabbatā diṭṭhapadassa vuttā,
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ
Etena saccena suvatthi hotu.
[BJT Page 72] [\x 72/]
235. Vanappagumbe yathā phussitagge
Gimhānamāse paṭhamasmiṃ gimhe,
Tathūpamaṃ dhammavaraṃ adesayi
Nibbānagāmiṃ paramaṃ hitāya,
Idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ
Etena saccena suvatthi hotu.
236. Varo varaññū varado varāharo
Anuttaro dhammavaraṃ adesayī
Idampi buddhe ratanaṃ paṇītaṃ
Etena saccena suvatthi hotu.
237. Khīṇaṃ purāṇaṃ navaṃ natthi sambhavaṃ
Virattacittā āyatike bhavasmiṃ,
Te ṇīṇabilā avirūḷhicchandā
Nibbanti [PTS Page 042] [\q 42/] dhīrā yathāyampadīpo,
Idampi saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ
Etena saccena suvatthi hotu.
238. Yānīdha bhūtāni samāgatāni
Bhummāni vā yāni va antajikkhe,
Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ
Buddhaṃ namassāma suvatthi hotu.
239. Yānīdha bhūtāni samāgatāni
Bhummāni vā yāni va antajikkhe,
Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ
Dhammaṃ namassāma suvatthi hotu.
240. Yānīdha bhūtāni samāgatāni
Bhummāni vā yāni va antajikkhe,
Tathāgataṃ devamanussapūjitaṃ
Saṅghaṃ namassāma suvatthi hotu.
Ratatanasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
2. 2 Āmagandhasuttaṃ
241. Sāmākaciṅguḷakacīnakāni ca
Pattapphalaṃ mūlapphalaṃ gavipphalaṃ,
Dhammena laddhaṃ satamasanamānā1
Na kāmakāmā alikaṃ bhaṇanti.
242. Yadasnamāno sukataṃ suniṭṭhitaṃ
Parehi dinnaṃ payataṃ paṇītaṃ,
Sālīnamannaṃ [PTS Page 043] [\q 43/] paribhuñjamāno
So bhuñjatī kassapa āmaganthaṃ.
243. Na āmagandho mama kappatīti
Icceva tvaṃ bhāsasi brahmabandhu,
Sālīnamannaṃ paribhuñjamāno
Sakuntamaṃsehi susaṃkhatehi,
Pucchāmi taṃ kassapa etamatthaṃ
Kathaṃpakāro tava āmagandho.
244. Pāṇātipāto vadhachedabandhanaṃ
Theyyaṃ musāvādo nikatī vañcanāni,
Ajjhenakujjhaṃ paradārasevanā
Esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.
245. Ye idha kāmesu asaññatā janā
Rasesu giddhā asucīkamissitā, 2
Natthikadiṭṭhi visamā durannayā
Edāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.
246. Ye lūkhasā dāruṇā piṭṭhimaṃsikā,
Mittadduno nikkaruṇā timānino,
Adānasīlā na ca denti kassaci
Esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.
1 Satamasamānā-sī, [PTS.] Sakamassamānā-syā.
2 Asuciṅgāvamassita-ma.
[BJT Page 76] [\x 76/]
247. Kodho [PTS Page 044] [\q 44/] mado thambho paccuṭṭhāpanā ca
Māyā usūyā bhassasamussayo va,
Mānātimāno ca asabbhi santhavo
Esāmagandho na hi masayojanaṃ.
248. Ye pāpasīlā iṇaghātasucakā
Vohārakūṭā idha pāṭirūpikā
Narādhamā ye'dha karonti kibbisaṃ
Esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.
249. Yo idha pāṇesu asaññatā janā
Paresamā'dāya vihesamuyyutā,
Dussīlaluddā pharusā anādarā
Esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.
250. Etesu giddhā viruddhātipātino
Niccuyyutā pecca tamaṃ vajanti ye,
Patanti sattā nirayaṃ avaṃsirā
Esāmagandho na hi maṃsabhojanaṃ.
251. Na macchamaṃsaṃ nānasakattaṃ
Na naggiyaṃ na muṇḍiyaṃ jaṭājallaṃ
Kharājināni nāggihuttassupasevanā vā
Ye cāpi loke amarā bahū tapā
Mantā'hutī yaññamutūpavesanā
Sodhenti maccaṃ avitiṇṇakaṅkhaṃ.
252. Sotesu [PTS Page 045] [\q 45/] gutto viditindriyo care
Dhamme ṭhito ajjavamaddace rato,
Aṅgātigo sabbadukkhappahīno
Na lippatī1 diṭṭhasutesu dhīro.
1 Limpati-syā.
[BJT Page 78] [\x 78/]
253. Iccetamatthaṃ bhagavā punappunaṃ
Akkhāsi naṃ1 vedayi mantapāragū,
Citrāhi gāthāhi munīpakāsayī
Nirāmagandho asito durannayo.
254. Sutvāna buddhassa subhāsitaṃ padaṃ
Nirāmagandhaṃ sabbadukkhappanūdanaṃ,
Nīcamano vandi tathāgatassa
Tattheva pabbajjamarocayitthāti.
Āmagandhasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
2. 3 Hirisuttaṃ
255. Hiriṃ tarantaṃ vijigucchamānaṃ
Sakhā hamasmi2 iti bhāsamānaṃ,
Sayahāni kammāni anādiyantaṃ
Ne so mamanti iti taṃ vijaññā.
256. Ananvayaṃ piyaṃ vācaṃ yo mittesu pakubbati,
Akarontaṃ bhāsamānaṃ parijānanti paṇḍitā.
257. Na [PTS Page 046] [\q 46/] so vitto yo sadā appamatto
Bhedā saṅkirandhameyānupassī,
Yasmiñca seti urasīva putto
Sa ve mitto so parehi abhejjo.
258. Pāmujjakaraṇaṃ ṭhānaṃ pasaṃsāvahanaṃ sukhaṃ,
Phalānisaṃso bhāveti vahanto porisaṃ dhuraṃ.
259. Pavivekarasaṃ pītvā rasaṃ upasamassa ca,
Niddaro hoti nippāpo dhammapīti rasaṃ pibanti.
Hirisuttaṃ niṭṭhitaṃ.
1 Taṃ-mū.
2 Savāhamasmi-machasaṃ.
[BJT Page 80] [\x 80/]
2. 4 Maṃgalasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi.
260. Bahu devā manussā ca maṅgalāni acintayuṃ,
Ākaṅkhamānā sotthānaṃ brūhi maṅgala muttamaṃ.
261. Asevanā ca bālānaṃ paṇḍitānañca sevanā,
Pūjā ca pūjanīyānaṃ etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
262. Patirūpadesavāso ca pubbe ca katapuññatā,
Attasammāpaṇidhi ca etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
263. Bāhusaccañca [PTS Page 047] [\q 47/] sippañca vinayo ca susikkhito,
Subhāsitā ca yā vācā etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
264. Mātāpitū upaṭṭhānaṃ puttadārassa saṅgaho,
Anākulā ca kammantā etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
265. Dānañca dhammacariyā ca ñātakānañca saṅgaho,
Anavajjāni kammāni etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
266. Ārati virati pāpā majjapānā ca saññamo,
Appamādo ca dhammesu etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
267. Gāravo ca nivāto ca santuṭṭhi ca kataññutā,
Kālena dhammasavaṇaṃ etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
[BJT Page 82] [\x 82/]
268. Khantī ca sovacassatā samaṇānañca dassanaṃ,
Kālena dhammasākacchā etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
269. Tapo ca brahmacariyañca ariyasaccānadassanaṃ,
Nibbānasacchikiriyā ca etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
270. Phuṭṭhassa lokadhammehi cittaṃ yassa na kampati,
Asokaṃ virajaṃ khemaṃ etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
271. Etādisāni katvāna sabbattha maparājitā,
Sabbattha sotthiṃ gacchanti taṃ tesaṃ maṅgalamuttamanti.
Maṅgalasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
2. 5 Sūciloma suttaṃ
Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati ṭaṃkitamañce sūcilomassa yakkhassa bhavane. Tena kho pana samayena [PTS Page 048] [\q 48/] kharo ca yakkho sūcilomo ca yakkho bhagavato avidūro atikkamanti.
Atha kho kharo yakkho sūcilomaṃ yakkhaṃ etadavocata eso samaṇoti: neso samaṇo samaṇako eso. Yāva jānāmi yadi vā so samaṇo yadi vā samaṇakoti.
Atha kho sūcilomo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato kāyaṃ upanāmesi.
Atha kho bhagavā kāyaṃ apanāmesi,
Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṃ etadavoca,
Bhāyasi maṃ samaṇāti.
Nakhvāhantaṃ āvuso bhāyāmi, api ca te samphasso pāpakoti.
Pañhaṃ taṃ samaṇa pucchissāmi sace me na vyākarissasi cittaṃ vā te khipissāmi bhadayaṃ vā te chālessāmi pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmīti.
[BJT Page 84] [\x 84/]
Na khvāhaṃ taṃ āvuso passāmi, sadevāka loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo me cittaṃ vā khipeyya hadayaṃ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya,
Api ca tvaṃ āvuso puccha yadākaṅkhasīti.
Atha kho sūciloma yakkho bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi:
272. Rāgo ca doso ca kutonidāno
Aratī ratī lomahaṃso kutojā,
Kuto samuṭṭhāya manovitakkā
Kumārakā dhaṅkamivossajanti.
273. Rāgo ca doso ca itonidāno
Aratī ratī lomahaṃso itojā,
Ito samuṭṭhāya manovitakkā
Kumārakā dhaṅkamivossajanti.
274. Snehajā [PTS Page 049] [\q 49/] attasambhūtā nigrodhassevi khandhajā,
Puthu visattā kāmesu māluvā'va vitatā vane.
275. Ye naṃ pajānanti yato nidānaṃ
Te naṃ vinodenti suṇohi yakkha,
Te duttaraṃ oghamimaṃ taranti
Atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyāti.
Sūcilomasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
2. 6 Kapilasuttaṃ
276. Dhammacieyaṃ brahmacieyaṃ etadāhu vasuttamaṃ,
Pabbajitopi ce hoti agārasmā anagāriyaṃ.
277. So ce mukharajātiko vihesābhirato mago,
Jīvitaṃ tassa pāpiyo rajaṃ vaḍḍheti attano.
[BJT Page 86] [\x 86/]
278. Kalahābhirato bhikkhu mohadhammena āvaṭo,
Akkhatampi na jānāti dhammā buddhena desitaṃ.
279. Vihesaṃ bhāvitattānaṃ avijjāya purakkhato,
Saṃkilesaṃ na jānāti maggaṃ nirayagāminaṃ.
280. Vināpātaṃ samāpanno gabbhā gabbhaṃ tamā tamaṃ,
Save tādisako bhikkhu pecca dukkhaṃ nigacchati.
281. Guthakūpo yathā assa samapuṇṇo gaṇavassiko,
Yo ca evarūpo assa dubbisodho hi sāṅgaṇo.
282. Yaṃ evarūpaṃ jānātha bhikkhavo gehanissitaṃ,
Pāpicchaṃ pāpasaṅkappaṃ pāpaācāragocaraṃ.
283. Sabbe [PTS Page 050] [\q 50/] samaggā hutvāna abhinibbijjayātha naṃ,
Kāraṇḍavaṃ1 niddhamatha kasambuṃ cāpakassatha.
284. Tato palāpe vāhetha assamaṇe samaṇamānīne,
Niddhamitvāna pāpicche pāpaācāragocare.
285. Suddhā suddhehi saṃvāsaṃ kappayavho patissatā,
Tato samaggā nipakā dukkhassantaṃ karissathāti.
Kapilasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
2. 7 Brāhmaṇadhammika suttaṃ
Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā kosalakā brāhmaṇamāhāsāḷā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayo anuppatitā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhīṃ sammodiṃsu, sammodasīyaṃ kathaṃ sārānīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho te brāhmaṇamahāsāḷā bhagavantaṃ etadavocuṃ:
1 Kāraṇḍaṃva-syā.
2 Dhamamacariya-mu.
[BJT Page 88] [\x 88/]
Sandissanti nu kho bho gotama etarahi brāhmaṇā porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ brāhmaṇadhammeti.
Na kho brāhmaṇā sandissanti etarahi brāhmaṇā porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ brāhmaṇadhammeti.
Sādhu no bhavaṃ gotamo porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ brāhmaṇadhammaṃ bhāsatu save hoto gotamassa agarūti.
Tena hi brāhmaṇā suṇātha sādhukaṃ manasi karotha bhāsissāmīti.
Evaṃ bho'ti gho te brāhmaṇamahāsāḷā bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:
286. Isayo pabbakā āsuṃ saṃyatattā tapassino
Pañcakāmaguṇe hitvā attadatthamacārisuṃ.
287. Na [PTS Page 051] [\q 51/] pasū brāhmaṇānāsuṃ na hiraññaṃ na dhānīyaṃ
Sajjhāyadhanadhaññāsuṃ brahmaṃ nidhimapālayuṃ.
288. Yaṃ tesaṃ pakataṃ āsi dvārabhattaṃ upaṭṭhitaṃ
Saddhapakatamesānaṃ dātave tadamaññisuṃ.
289. Nānarattehi vatthehi sayanebhāvasathehi ca
Phitā janapadā raṭṭhā te namassiṃsu brāhmaṇe.
290. Avajjhā brāhmaṇā āsuṃ ajeyyo dhammarakkhitā
Na te koci nivāresi kuladvāresu sabbaso.
291. Aṭṭhacattārisaṃ vassāni komāraṃ brahmacariyaṃ cariṃsu te
Vijjācaraṇapariyeṭṭhiṃ acaruṃ brāhmaṇā pure.
292. Na brāhmaṇa aññamagamuṃ napi bharīhaṃ kiṇiṃsu te
Sampiyeneva saṃvāsaṃ saṃgantivā samarocayuṃ.
[BJT Page 90] [\x 90/]
293. Aññatra tambhā samayā utuveramaṇimpati
Antarā methunaṃ dhammaṃ nāssu gacchanti brāhmaṇā.
294. Brahmacariyañca sīlañca ajjavaṃ maddavaṃ tapaṃ
Soraccaṃ avihiṃsañca khantiñcāpi avaṇṇayuṃ.
295. Yo [PTS Page 052] [\q 52/] nesaṃ paramo āsi brahmā daḷhaparakkamo
Sa cāpi methunaṃ dhammaṃ supinantepi nāgamā.
296. Tassa vattamanusikkhantā idheke vaññujātikā
Brahmacariyañca sīlañca khantiñcāpi avaṇṇayuṃ.
297. Taṇḍulaṃ sayanaṃ vatthaṃ sappitelañca yāciya
Dhammena samodhānetvā1tato yaññamakappayuṃ
Upaṭṭhitasmiṃ yaññasmiṃ nāssu gāvo haniṃsu te.
298. Yathā mātā pitā bhātā aññe vipi ca ñātakā
Gāvo no paramā mittā yāsu jāyanti osadhā.
299. Annadā baladā cetā vaṇṇadā sukhadā tathā
Etamatthamasaṃ ñatvā sāssu gāvo haniṃsu te.
300. Sukhumālā mahākāyā vaṇṇavanto yasassino
Brāhmaṇā sehi dhammehi kiccākiccesu ussukā
Yāva loke avattiṃsu sukhamedhitthayampajā.
301. Tesaṃ āsi vipallāso disvāna aṇuto aṇuṃ
Rājino va viyākāraṃ nāriyo samalaṅkatā.
302. Ethe cājaññasaṃyutte sukate cittasibbane
Nivesane nivese ca vibhatte bhāgaso mite.
303. Gomaṇḍalaparibbūḷhaṃ nārīvaragaṇāyutaṃ
Uḷāraṃ mānusaṃ bhogaṃ abhijjhāyiṃsu brāhmaṇā.
1 Samudānetvā-sī. Mu. 2, Pu.
[BJT Page 92] [\x 92/]
304. Te tattha mante latthatvā okkākaṃ tadupāgamuṃ pahūtadhanadhaññesi
[PTS Page 053] [\q 53/] yajassu bahu te cittaṃ yajassu bahu te dhanaṃ.
305. Tato ca rājā saññatto brāhmaṇehi rathesabho
Assamedhaṃ purisamedhaṃ sammāpāsaṃ vājapeyyaṃ niraggalaṃ
Ete yāge yajitvāna brāhmaṇānaṃ adā dhanaṃ.
306. Gāvo sayanañca vatthañca nāriyo samalaṅkatā
Rathe cājaññasaṃyutte sukate cittasibbane.
307. Nivesanāni rammāni suvibhattāni bhāgaso
Nānādhaññassa pūretvā brāhmaṇānaṃ adā dhanaṃ.
308. Te ca tattha dhanaṃ laddhā sannidhiṃ samarocayuṃ
Tesaṃ icchāvatiṇṇānaṃ hiyyo taṇhā pavaḍḍhatha
Te tattha manne ganthetvā okkākaṃ punupāgamuṃ.
309. Yathā āpo ca paṭhavī hiraññaṃ dhanadhāniyaṃ
Evaṃ gāvo manussānaṃ parikkhāro so hi pāṇinaṃ
Yajassu bahu te cittaṃ yajassu bahu te dhanaṃ.
310. Tato ca rājā saññatto brāhmaṇehi rathesabho
Nekasatasahassiyo gāvo yaññe1 aghātayī.
311. Na pādā na visāṇena nāssu hiṃsanti kenaci
Gāvo eḷasamānā soratā kumbhadūhanā
Tā visāṇe gahetvāna rājā satthena ghātayī.
312. Tato [PTS Page 054] [\q 54/] ca devā pitaro indo asurarakkhasā
Adhammo iti pakkanduṃ yaṃ satthaṃ nipatī gave.
313. Tayo rogā pure āsuṃ icchā anasanaṃ jarā
Pasūnañca samārambhā2 aṭṭhānavutimāgamuṃ.
314. Eso adhammo daṇḍānaṃ okkanno purāṇo ahu
Adūsikāyo haññanti dhammā dhaṃsanti yājakā.
1 Aññe-sīmu. 2.
2 Samārabbhā-sīmu.
[BJT Page 94] [\x 94/]
315. Evameso aṇudhammo porāṇo viññūgarahīto
Yattha edisakaṃ passati yājakaṃ garahatī jano.
316. Evaṃ dhamme viyāpanne vihinnā suddavessikā
Puthu vihinnā khattiyā patiṃ bhariya 'vamaññatha.
317. Khattiyā brahmabandhu va ye caññe gottarakkhitā
Jātivādaṃ niraṃkatvā kāmānaṃ vasamanvagunti.
Evaṃ vutte te brāhmaṇamahāsāḷā bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjātaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito, ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca, [PTS Page 055] [\q 55/] upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate'ti.
Brāhmaṇadhammikasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
2. 8 Dhamma (nāvā) suttaṃ
318. Yasmā bhi dhammaṃ puriso vijaññā
Indaṃ'ca naṃ devatā pūjayeyya,
So pūjito tasmiṃ pasannacitto
Bahussuto pātukaroti dhammaṃ.
319. Tadaṭṭhikatvāna nisamma dhīro
Dammānudhammaṃ paṭipajjamāno,
Viññū vibhāvī nipuṇo ca hoti
Yo tādisaṃ bhajate appamatto.
320. Khuddañca bālaṃ upasevamāno
Anāgatatthañca usūyakañca,
Idheva dhammaṃ acibhāvayitvā
Avitiṇṇakaṅkho maraṇaṃ upeti.
1 Nāvāsuttaṃ-pu. Sīmu. 1
[BJT Page 96] [\x 96/]
321. Yathā naro āpagaṃ otaritvā
Mahodakaṃ1 salilaṃ sīghasotaṃ,
So vuyhamāno anusotagāmi
Kiṃ so pare pakkati tārayetuṃ.
322. Tathecha dhammaṃ avibhāvayitvā
Bahussutānaṃ anisāmayattha,
Sayaṃ ajānaṃ avītiṇṇakaṅkho
Kiṃ so pare sakkati nijjhāpetuṃ.
323. Yathāpi [PTS Page 056] [\q 56/] nāvaṃ daḷhamāruhitvā
Piyena'rittena samaṅgibhūto,
So tāraye tattha bahūpi aññe
Tatrūpāyaññū kusalo mutīmā.
324. Evampi yo vedagū bhāvitatto
Bahussuto hoti avedhadhammo,
So kho pare nijjhapaye pajānaṃ
Sotāvadhānūpanīsūpanne.
325. Tasmā bhave sappurisaṃ bhajetha
Medhāvinañceva bahussutañca,
Aññāya atthaṃ paṭipajjamāno
Viññātadhammo so sukhaṃ labhethāti.
Dhamma2suttaṃ niṭṭhitaṃ.
2. 9 Kiṃsīlasuttaṃ
326. Kiṃsīlo kiṃsamācāro kāni kammāni brūbhayaṃ
Naro sammā niviṭṭhassa uttamatthañca pāpuṇe.
327. Vuddhāpacāyī anusuyyako siyā
Kālaññū cassa garunaṃ dassanāya
Dhammiṃ kathaṃ erayitaṃ khaṇaññū
Suṇeyya sakkacca subhāsitāni.
1 Mahodikaṃ-sīmu. 1 Saritaṃ-pu.
2 Nāvā-sīmu.
[BJT Page 98] [\x 98/]
328. Kālena gacche garunaṃ sakāsaṃ
Thambhaṃ niraṃkatvā nivātamutti
Atthaṃ [PTS Page 057] [\q 57/] dhammaṃ saṃyamaṃ brahmacarīyaṃ
Anussare ceva samācare va.
329. Dhammārāmo dhammarato
Dhamme ṭhito dhammavinicchayaññū,
No vācare dhammasandosavādaṃ
Nīyetha tacchehi1 subhāsitehī.
330. Hassaṃ jappaṃ paridevaṃ padosaṃ
Māyākataṃ kuhakaṃ giddhimānaṃ,
Sārambhakakkasakasāva mucchaṃ2
Hitvā care vītamado ṭhitatto.
331. Viññātasārāni subhāsitāni
Sutañca vaññātasamādhisāraṃ,
Na tassa paññā ca sutañca vaḍḍhati
Yo sāhaso hoti naro pamatto.
332. Dhamme ca ye ariyapavedite ratā
Anuttarā te vacasā manasā kammanā ca
Te santisoraccasādhisaṇṭhitā
Sutassa paññāya ca sāramajjhagūti.
Kiṃsīlasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
2. 10 Uṭṭhāna suttaṃ
333. Uṭṭhahatha nasīdatha ko attho supitena vo,
Āturānaṃ bhi kā niddā sallaviddhāna ruppataṃ.
334. Uṭṭhahatha [PTS Page 058] [\q 58/] nisīdatha daḷhaṃ sikkhatha santiyā,
Mā vo pamatte viññāya
Maccurājā amosayitthavasānuhe.
1 Tacchehi nīyetha-sīmu. 1, Machasaṃ.
2 Kakkassa-sīmu. 1. Kakkaṃ-sīmu. 2.
[BJT Page 100] [\x 100/]
335. Yāya devā manussa ca sitā tiṭṭhanti atthikā,
Tarathetaṃ'visattikaṃ khaṇo vo1 mā upaccagā;
Khaṇātītā hi socanti nirayambhi samappitā.
336. Pamādo rajo pamādo2 pamādānupatitā ajo,
Appamattena vijjāya abbahe sallamattanoti.
Uṭṭhānasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
2. 11 Rāhula suttaṃ
337. Kacci abhiṇhasaṃvāsā nāvajānāsi paṇḍitaṃ
Ukkādhāro manussānaṃ kacci apacito tayā. 3
338. Nāhaṃ abhiṇhasaṃvāsā avajānāmi paṇḍitaṃ,
Ukkadhāro manussānaṃ niccaṃ apacito mayā.
339. Pañcakāmaguṇe hitvā pirūpe manorame,
Saddhāya gharā nikkhamma dukkhassantakaro bhava.
340. Vitte bhajassu kalyāṇe pantañca4 sayanāsanaṃ,
Vicittaṃ appanigghosaṃ mattaññū hohi bhojane.
341. Cīvare [PTS Page 059] [\q 59/] piṇḍapāte ca paccaye sayanāsane,
Etesu taṇhaṃ mā kāsi mā lokaṃ punarāgami.
342. Saṃvuto pātimokkhasmiṃ indriyesu ca ñcasu,
Sati kāyagatātyatthu nibbidā bahulo bhava.
1 Ve-sīmu. 1.
2 Pamādā-sīmu. 1.
3 Tava-syā.
4 Patthañca-sīmu. 1.
[BJT Page 102] [\x 102/]
343. Nimittaṃ parivajjehi subhaṃ rāgūpasaṃhitaṃ,
Asubhāya cittaṃ bhāvehi ekaggaṃ susamāhitaṃ.
344. Animittañca bhāvehi mānānusayamujjaha,
Tato mānābhisamayā upasanto carissasīti.
Itthaṃ sudaṃ bhagavā āyasmantaṃ āhulaṃ imāhi gāthāhi abhiṇhaṃ ovadatīti.
Rāhulasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
2. 12 Nigrodhakappa suttaṃ
Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye. Tena kho pana samayena āyasmato vaṅgīsassa upajjhāyo nigrodhakappo nāma thero aggāḷave cetiye aciraparinibbuto hoti.
Atha kho āyasmato vaṃgīsassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: parinibbuto nu kho me upajjhāyo udāhu no parinibbutoti.
Atha kho ayasvā vaṃgīso sāyanhasamayaṃ1 paṭisallāni vuṭṭhito yona bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. [PTS Page 060] [\q 60/] ekamantaṃ nisinno kho āyasmā vaṃgīfasā bhagavantaṃ etadavoca: idha mayhaṃ bhante rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādī: parinibbuto nu kho me upajjhāyo udāhu no parinibbutoti.
Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi:
345. Pucchāma satthāraṃ anomapaññaṃ
Diṭṭheva dhamme yo vicikicchāna ṃchettā,
Aggāḷave kālamakāsi bhikkhu
Ñāto yasassi abhinabbutatto.
1 Sāyaṇha samayaṃ-sīmu. 1, 2.
[BJT Page 104] [\x 104/]
346. Nigrodhakappo iti tassa nāma,
Tayā kataṃ bhagavā brāhmaṇassa,
So taṃ namassaṃ acari mutyapekkho
Āraddhaviriyo daḷhadhammadassī.
347. Taṃ sāvakaṃ sakka1 mayampi sabbe
Aññātumicchāma samantacakkhu,
Samavaṭṭhitā no savaṇāya sotā
Tvaṃ no satthā tvaṃ anuttarosi.
348. Chindeva no vicikicchaṃ brūhi metaṃ
Parinibbutaṃ vedaya bhūripañña,
Majjheva no bhāsa samantacakkhu
Sakkova devānaṃ2 sahassanetto.
349. Yo keci ganthā idha mohamaggā,
Aññāṇapakkhā vicikicchaṭṭhānā,
Tathāgataṃ [PTS Page 061] [\q 61/] patvā na te bhavanti
Cakkhuṃ hi etaṃ paramaṃ narānaṃ.
350. No ce hi jātu puriso kilese
Vāto yathā abbhaghanaṃ vihāne,
Tamo vassa nivuto sabbaloko
Na jotimantopi narā tapeyyuṃ.
351. Dhīrā ca pajjotakarā bhavanti
Taṃ taṃ ahaṃ dīra tatheva maññe,
Vipassinaṃ jhanamupāgamamha
Parisāsu no āvikarohi kappaṃ.
352. Khippaṃ giraṃ eraya vagguvagguṃ
Haṃsova paggayha sanikaṃ nikūjaṃ, 3
Bindussarena suvikappitena
Sabbeva te ujjugatā suṇoma.
1 Sakya-machasaṃ.
2 Devāna-machasaṃ.
3 Saṇiṃ nikuñja-sīmu. 1. Saṇiṃ niku ja-sīmu. 2.
[BJT Page 106] [\x 106/]
353. Pahīnajātimaraṇaṃ asesaṃ
Niggayha dhonaṃ vadessāmi dhammaṃ,
Na kāmakāro hi puthujjanānaṃ
Saṅkheyyakārova tathāgatānaṃ.
354. Sampannaveyyākaraṇaṃ tavedaṃ
Samujjupaññassa samuggahītaṃ,
Ayamañjalī pacchimo suppaṇāmito
Mā mohayī jāna'manomapañña.
355. Parovaraṃ ariyadhammaṃ viditvā
Mā mohayī jāna'manomavīra,
Vāriṃ [PTS Page 062] [\q 62/] yathā ghammani ghammatatto
Vācābhikaṅkhāmi sutaṃ pavassa. 1
356. Yadatthikaṃ brahmacariyaṃ acāri2
Kappāyano kaccissa taṃ amoghaṃ,
Nibbāyi so ādu upādiseso
Yathā vimutto ahu naṃ suṇoma.
357. Acchecchi taṇhaṃ idha nāmarūpe (iti bhagavā)
Kaṇhassa sotaṃ dīgharattānusayitaṃ,
Atāri jātimaraṇaṃ asesaṃ
Iccabravī bhagavā pañcaseṭṭho.
358. Esa sutvā pasidāmi vaco te isisattama,
Amoghaṃ kira ve puṭṭhaṃ namaṃ vañcesi brāhmaṇo.
359. Yathāvādī tathākārī ahu buddhassa sāvako,
Acchidā maccuno jālaṃ tataṃ māyāvino daḷhaṃ.
360. Addasa bhagavā ādiṃ upādānassa kappiyo,
Accagā vata kappāyano maccudheyyaṃ suduttarantī.
Nigrodhakappasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
1 Sutassa vassa-pu.
2 Acari-sīmu 2
[BJT Page 108] [\x 108/]
2. 13 Sammāparibbājanīya suttaṃ
361. Pucchāmi [PTS Page 063] [\q 63/] muniṃ pahūtapaññaṃ
Tiṇṇaṃ pāragataṃ parinibbutaṃ ṭhitattaṃ,
Nikkhamma gharā panujja kāme
Kathaṃ bhikkhu sammā so loke paribbajeyya.
362. Yassa maṅgalā samūhatā (iti bhagavā)
Uppātasupinā ca lakkhaṇā ca,
So maṅgaladosavippahīno bhikkhu
Sammā so loke paribbajeyya.
363. Rāgaṃ vinayetha mānusesu
Dibbesu kāmesu vāpi bhikkhu,
Atikkamma bhavaṃ samecca dhammaṃ
Sammā so loke paribbajeyya.
364. Vipiṭṭhi katvāna pesunāni
Kodhaṃ kadariyaṃ jaheyya bhikkhu,
Anurodhavirodhavippahīno
Sammā so loke paribbajeyya.
365. Hitvāna piyañca appiyañca
Anupādāya anissito kuhiñci,
Saṃyojaniyehi vippamutto
Sammā so loke paribbajeyya.
366. Na so upadhīsu sārameti
Adānesu vineyya chandarāgaṃ,
So anissito anaññaneyyo
Sammā so loke paribbajeyya.
367. Vacasā [PTS Page 064] [\q 64/] manasā ca kammanā ca
Aviruddho samma viditvā dhammaṃ,
Nibbānapadābhipatthayāno
Sammā so loke paribbajeyya.
1 Mahāsamayasuttantipi-pu.
[BJT Page 110] [\x 110/]
368. Yo vandati maṃ1 na uṇṇameyya
Akkūṭṭhopi na sandhiyetha bhikkhu,
Laddhā parabhojanaṃ na majje,
Sammā so loke paribbajeyya.
369. Lobhañca bhavañca vippahāya
Virato chedanabandhanāto bhikkhū,
So tiṇṇakathaṃkatho visallo
Sammā so loke paribbajeyya.
370. Sāruppamattano viditvā
Na ca bhikkhu biṃseyya kañci loke,
Yathā tathiyaṃ viditvā dhammaṃ
Sammā so loke paribbajeyya.
371. Yassānusayā na santi keci
Mūlā akusalā samūhatā se,
So nirāsayo anāsayāno
Sammā so loke paribbajeyya.
372. Āsavakhīṇo [PTS Page 065] [\q 65/] pahīnamāno
Sabbaṃ rāgapathaṃ upātivatto,
Anto parinibbuto ṭhitatto
Sammā so loke paribbajeyya.
373. Saddho sutavā niyāmadassī
Vaggagatesu na vaggasāri dhīro,
Lobhaṃ dosaṃ vineyya paṭighaṃ
Sammā so loke paribbajeyya.
374. Saṃsuddhajino vivattacchaddo
Dhammesu vasī pāragū anejo,
Saṅkhāranirodhañāṇakusalo
Sammā so loke paribbajeyya.
1 Maṃ (ti)-sīmu. 1, 2.
[BJT Page 112] [\x 112/]
375. Atītesu anāgatesu cāpi
Kappātīto aticca suddhipañño,
Sabbāyatanehi vippamutto
Sammā so loke paribbajeyya.
376. Aññāya padaṃ samecca chammaṃ
Vivaṭaṃ disvāna pahānamāsavānaṃ,
Sabbūpadhinaṃ parikkhayāno
Sammā so loke paribbajeyya.
377. Addhā hi bhagavā tatheva etaṃ
Yo so evaṃ vihiri danto bhikkhū,
Sabbasaṃyojaniye1 [PTS Page 066] [\q 66/] ca vīticatto
Sammā so loke paribbajeyyā'ti.
Sammāparibbājaniyasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
1. 14 Dhammika suttaṃ
Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho dhammiko upāsako pañcahi upāsakesatehi saddhiṃ yena bhagavā tesupasaṅkami, upasaṅgamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno dho dhammiko upāsako bhagamantaṃ gāthāya ajjhabhāsi.
378. Pucchāmi taṃ gotama bhuripañña
Kathaṃkaro sāvako sādhu hoti,
Yo vā agārā anagārameti
Agārino vā panupāsakāse.
379. Tuvaṃ hi lokassa sadevakassa
Gatiṃ pajānāsi parāyanañca,
Na cattha tulyo nipuṇatthadassī
Tuvaṃ hi buddhaṃ pavaraṃ vadanti.
1 Sabbasaṃyojanayoga-(machasaṃ).
[BJT Page 114] [\x 114/]
380. Sabbaṃ tuvaṃ ñāṇamavecca dhammaṃ
Pakāsesi satte anukampamāno,
Vivattacchaddosi samantacakkhu
Virocasī vimalo sabbaloke.
381. Āgañchi [PTS Page 067] [\q 67/] te santike nāgarājā
Erāvaṇo nāma jinoti sutvā,
So pi tayā mantayitvā ajjhagamā
Ādhūti sutvāna patītarūpo.
382. Rājāpi taṃ vessavaṇo kuvero
Upeti dhammaṃ paripucchamāno,
Tassāpi tvaṃ pucchito brūsi dhīra
So cāpi sutvāna patītarūpo.
383. Yo keci me titthiyā vādasīlā
Ājīvakā vā yadi vā kigaṇṭhā,
Paññāya taṃ nātitaranti sabbe
Ṭhito vajantaṃ viya sīghagāmiṃ.
384. Yo keci me brāhmaṇā vādasīlā
Vuddhā cāpi brāhmaṇā santi keci,
Sabbe tayi atthabaddhā bhavanti
Ye cāpi caññe vādino maññamānā.
385. Ayaṃ hi dhammo nipuṇo sukho ca
Yoyaṃ tayā bhagavā suppavutto,
Tameva sabbe1 sussūsamānā
Taṃ no vada pucchito buddhaseṭṭha.
386. Sabbepi me bhikkhavo sannisinnā
Upāsakā cāpi tatheva sotuṃ,
Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ
Subhāsitaṃ vāsavasseva devā.
387. Suṇātha me bhikkhavo sācayāmi vo
Dhammaṃ dhutaṃ tañca dharātha sabbe,
Iriyāpathaṃ [PTS Page 068] [\q 68/] pabbajitānulomikaṃ
Sevetha naṃ atthadassī mutīmā.
1 Sabbe mayaṃ-syā.
[BJT Page 116] [\x 116/]
388. Na ve vikāle vicareyya bhikkhu
Gāmañca1 piṇḍāya careyya kāle,
Akālacāriṃ hi sajanti saṃgā
Tasmā vikāle na caranti buddhā.
389. Rūpā ca saddā ca rasā ca gandhā
Phassā ca ye sammadayanti satte,
Etesu dhammesu vineyya ndandaṃ
Kālena so pavise pātarāsaṃ.
390. Piṇḍañca bhikkhu samayena laddhā
Eko paṭikkamma raho nisīde,
Ajjhattacintī na mano bahiddhā
Nicchāraye saṅgahi tattabhāvo.
391. Sace pi so sallape sāvakena
Aññena vā kenaci bhikkhunā vā,
Dhammaṃ paṇītaṃ tamudāhareyya
Na pesunaṃ nopi parūpavādaṃ.
392. Vādaṃ hi eke paṭiseniyanti
Na te pasaṃsāma parittapaññe,
Tato tato ne pasajanti saṅgā
Cittaṃ hi te tattha gamenti dūre.
393. Paṇḍaṃ vihāraṃ sayanāsanañca
Āpañca ṅghāṭirajūpavāhanaṃ,
Sutvāna dhammaṃ sugatena desitaṃ
Saṅkhāya seve varapaññasāvako.
394. Tasvā hi paṇḍe sayanāsane ca
Āpe ca saṃghāṭirajūpavāhane,
Etesu [PTS Page 069] [\q 69/] dhammesu anūpajitto
Bhikkhū yathā pokkhare vāribindū.
1 Gāme ca-machasaṃ.
[BJT Page 118] [\x 118/]
395. Gahaṭṭhavattaṃ pana vo vadāmi
Yathākaro sāvako sādhu hoti,
Nahesa1 labbhā sapariggahena
Phassetuṃ so kevalo bhikkhu dhammo.
396. Pāṇaṃ na hāne na ca ghātayeyya
Na vānujaññā hanataṃ paresaṃ,
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ
Ye thāvarā ye va tasā santi2 loke.
397. Tato adinnaṃ parivajjayeyya
Kiñci kvacī sāvako bujjhavāso,
Na hāraye harataṃ nānujaññā
Sabbaṃ adinnaṃ parivajjayeyya.
398. Abrahmacariyaṃ parivajjayeyya
Aṅgārakāsuṃ jalitaṃ va viññū,
Asambhuṇanto pana brahmacariyaṃ
Parassa dāraṃ nātikkameyya.
399. Sahaggato vā ḍarisaggato vā
Ekassa ceko na musā bhaṇeyya,
Na bhāṇaye bhaṇataṃ nānujaññā
Sabbaṃ abhūtaṃ parivajjayeyya.
400. Majjañca pānaṃ na samācareyya
Dhammaṃ imaṃ rocaye yo gahaṭṭho,
Na pāyaye pibataṃ nānujaññā
Ummādanantaṃ iti naṃ viditvā.
401. Madā hi pāpāni karontī bālā
Karonti caññepi jane pamatte,
Etaṃ [PTS Page 070] [\q 70/] apuññāyatanaṃ vivajjaye
Ummādanaṃ mohanaṃ bālakantaṃ.
1 Na heso-sīmu. 1, 2.
2 Tasanti-mu.
[BJT Page 120] [\x 120/]
402. Pāṇaṃ na hāne na cadinnamādiye
Musā na bhāse na ca majjapo siyā,
Abrahmacariyā virameyya methunā
Rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.
403. Mālaṃ na dhāre na ca gandhamācare
Mañce chamāyaṃ va sayetha santhate,
Etaṃ hi aṭṭhaṅgikamāhu posathaṃ
Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṃ.
404. Tato ca pakkhassupavassuposathaṃ
Cātuddasīṃ pañcadasiñca aṭṭhamiṃ,
Pāṭihāriyapakkhañca pasannamānaso
Aṭṭhaṅgupetaṃ susamattarūpaṃ.
405. Tato ca pāto upavutthuposatho
Annena pānena ca bhikkhū saṅghaṃ,
Pasanna citto anumodamāno
Yathārahaṃ saṃvibhajetha viññū.
406. Dhammena mātā pitaro bhareyya
Payojaye dhammikaṃ so vaṇijjaṃ,
Etaṃ gihī vattayaṃ appamatto1
Sayaṃ pabhe nāma upeti deveti.
Dhammika suttaṃ niṭṭhitaṃ.
Cullavaggo dutiyo.
Tassuddānaṃ: [PTS Page 071] [\q 71/]
Ratanaṃ āmagandhañca hiriṃ maṅgalamuttamaṃ,
Sūcilomo kapilaṃca puna brāhmaṇadhammikaṃ.
Dhammasuttaṃ kiṃsīlaṃ uṭṭhānaṃ atha rāhulo,
Kappo ca paribbājañca dhammiko ca punāparaṃ,
Cuddasetāni suttāni cullavaggoti vuccati.
1 Vattayamappamatto-machasaṃ.
[BJT Page 122] [\x 122/]
3. Mahāvaggo
3. 1 Pabbajjā suttaṃ
407. Pabbajjaṃ [PTS Page 072] [\q 72/] kittayissāmi yathā pabbaji cakkhumā,
Yatha vīmaṃsamāno so pabbajjaṃ samarocayi.
408. Sambādho'yaṃ gharāvāso rajassāyatanaṃ iti,
Abbhokāso va pabbajjā iti disvāna pabbaji.
409. Pabbajitvāna kāyena pāpaṃ kammaṃ vivajjayi,
Vacīduccaritaṃ hitvā ājīvaṃ parisodhayi.
410. Agamā rājagahaṃ buddho magadhānaṃ giribbajaṃ,
Piṇḍāya abhihāresi ākiṇṇavaralakkhaṇo.
411. Tamaddasā bimbisāro pāsādasmiṃ patiṭṭhito,
Disvā lakkhaṇa sampannaṃ imamatthaṃ abhāsatha.
412. Imaṃ bhonto nisāmetha abhirūpo brahā suci,
Caraṇena ceva sampanno yugamannaṃ ca pekkhati.
413. Okkhittacakkhu satimā nāyaṃ nīcā kulāmiva,
Rājadūtā vidhāvantu kuhiṃ bhikkhu gamissati.
414. Te pesitā rājadūtā piṭṭhito anubandhisuṃ,
Kuhiṃ gamissatī bhikkhu kattha vāso bhavissati.
415. Samadānaṃ caramāno guttadvāro susaṃvuto,
Khippaṃ pattaṃ apūresi sampajāno patissato.
[BJT Page 124] [\x 124/]
416. Piṇḍacāraṃ [PTS Page 073] [\q 73/] caritvāna1 nikkhamma nagarā muni,
Paṇḍavaṃ abhihāresi ettha vāso bhavissati.
417. Disvāna vāsūpagataṃ tato2 dūtā upāvisuṃ,
Ekova dūto2 āgantivā rājino paṭivedayi.
418. Esa bhikkhu māhārāja paṇḍavassa purakkhato,
Nisinno vyagghrasabhova sīhova girigabbhare.
419. Sutvāna dūtavacanaṃ bhaddayānena khattiyo,
Taramānarūpo niyyāsī yena paṇḍavapabbato.
420. Sayānabhūmiṃ yāyitvā yānā orūyha khattiyo,
Pattiko upasaṅkamma āsajja taṃ upāvisi.
421. Nisajja rājā sammodi kathaṃ sārāṇīyaṃ tato,
Kathaṃ so vītisāretvā imamatthaṃ abhāsatha.
422. Yuvā ca daharo cāsi paṭhamuppatito susu,
Vaṇṇārohena sampanno jātimā viya khattiyo.
423. Sohayanto aṇīkaggaṃ nāgasaṃghapurakkhato,
Dadāmi bhoge bhuñjassu jātiṃ vakkhāhi pucchito.
424. Ujuṃ jānapado rājā himavantassa passato,
Dhanaviriyena sampanno kosalesu4 niketino.
425. Ādiccā [PTS Page 074] [\q 74/] nāma gottena sākiyā nāma jātiyā,
Tamhā kulā pabbajitomhi rāja na kāme abhipatthayaṃ.
426. Kāmesvādīnavaṃ disvā nekkhammaṃ daṭṭhu khemato,
Padhānāya gamissāmi ettha me rajjatī5 manoti.
Pabbajjāsuttaṃ niṭṭhitaṃ.
1 Sapiṇaḍacāraṃ caritvā-mu. 1.
2 Tayo-mu. 2.
3 Tesu ekova-mu. 2.
4 Kosalassa-syā.
5 Rañjito-mu, 1, rañjati-mu. 2.
[BJT Page 126] [\x 126/]
3. 2 Padhāna suttaṃ
427. Taṃ maṃ padhānapahitattaṃ nadiṃ nerañjaraṃ pati,
Viparakkamma jhāyantaṃ yogakkhemassa pattiyā.
428. Namucī karuṇaṃ vācaṃ bhāsamāno upāgamī,
Kiso tvamasi dubbaṇṇo santi ko maraṇaṃ tava.
429. Sahassabhāgo maraṇassa ekaṃso tava jīvitaṃ,
Jīva ho1 jīvitaṃ seyyo jīvaṃ puññāni kāhasi.
430. Carato [PTS Page 075] [\q 75/] va te brahmacariyaṃ aggihuttañca juhano,
Pahūtaṃ cīyate puññaṃ kimpadhānena kāhasi.
431. Duggo maggo padhānāya dukkaro durabhisambhavo,
Imā gāthā bhaṇaṃ māro aṭṭhā buddhassa santike.
432. Taṃ tathāvādīnaṃ māraṃ bhagavā etadabravī,
Pamattabandhu pāpima yenatthena idhāgato.
433. Aṇumattenapi puññena attho mayhaṃ na vijjati,
Yesaṃ ca attho puññānaṃ te māro vattumarahati.
434. Atthi saddhā tathā viriyaṃ paññā ca mama vijjati,
Evaṃ maṃ pahitattamipi kiṃ jīva mama pucchasi.
435. Nadīnampi sotāni ayaṃ vāto visosaye,
Kiñca me pahitattassa lohitaṃ nūpasussaye.
436. Lohite sussamānamhi pittaṃ semhañca sussati,
Maṃsesu khīyamānesu bhayyo cittaṃ pasīdati,
Bhiyyo sati ca paññā ca samādhi mama tiṭṭhati.
1 Jīvambho-mu. 1
[BJT Page 128] [\x 128/]
437. Tassa mevaṃ viharato pattassuttamavedanaṃ,
Kāme nāpekkhate cittaṃ passa sattassa suddhataṃ,
438. Kāmā [PTS Page 076] [\q 76/] te paṭhamā senā dutiyā arati vuccati,
Tatiyā khuppipāsā te catutthi taṇhā pavuccati.
439. Pañcamī thīnamiddhaṃ te chaṭṭhā bhīru pavuccati,
Attamī vicikicchā te makkho thambho te aṭṭhamī. 1
440. Lābho siloko sakkāro micchā saddho ca yo yaso,
Yo cattānaṃ samukkaṃse pare ca avajānati.
441. Esā namuci te senā kaṇhassābhippahāriṇī,
Na taṃ asūro jināti jetvā ca labhate sukhaṃ.
442. Esa muñjaṃ parihare dhīratthu mama jīvitaṃ,
Saṅgāme me mataṃ seyyo yañce jīve parājito.
443. Pagāḷhā ettha2 na dissanti eke samaṇabrāhmaṇā.
Tañca maggaṃ na jānanti yena gacchanti subbatā.
444. Samantā dhajiniṃ disvā yuttaṃ māraṃ savāhiniṃ,
Yuddhāya paccuggacchāmi mā maṃ ṭhānā acāvayi.
445. Yantetaṃ nappasahati senaṃ loko sadevako,
Tante [PTS Page 077] [\q 77/] paññāya gacchāmi amaṃ pattaṃva asmanā.
446. Vasiṃ karitvā saṃkappaṃ satiñca suppatiṭṭhitaṃ,
Raṭṭhā raṭṭhaṃ vicarissaṃ3 sāvake vinayaṃ puthu.
447. Te appamattā pahitattā mama sāsanakārakā,
Akāmassa te gamissanti yattha gantvāna socare.
1 Aṭṭhamo-mu. 1.
2 Pagāḷebhattha-mu. 2
3 Vicarissaṃ-mu. 2.
[BJT Page 130] [\x 130/]
448. Sattavassāni bhagavantaṃ anubandhiṃ padā padaṃ,
Otāraṃ nādhigacchissaṃ sambuddhassa satīmato.
449. Medavaṇṇaṃva pāsāṇaṃ vāyaso anupariyagā,
Apettha mudu vindema api assādanā siyā.
450. Aladdhā tattha assādaṃ vāyasetto apakkami,
Kākova selaṃ āsajja nibbijjāpema gotamaṃ.
451. Tassa [PTS Page 078] [\q 78/] sokaparetassa vīṇā kacchā abhassatha,
Tato so dummano yakkho tatthevantaradhāyathāti.
Padhānasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
3. 3 Subhāsita suttaṃ
Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane -pe- bhagavā etadavoca: catūhi bhikkhave aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti na dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnaṃ, katamehi catūhi: idha bhikkhave bhikkhu subhāsitaṃ yeva bhāsati no dubbhāsitaṃ dhammaṃ yeva bhāsati no adhammaṃ, piyaṃ yeva bhāsati no appiyaṃ, sacca yeva bhāsati no alikaṃ. Imehi kho bhikkhave catūhi aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti na dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca vaññūnanti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
452. Subhāsitaṃ uttamamāhu santo
Dhammaṃ bhaṇe nādhammaṃ taṃ dutiyaṃ,
Piyaṃ bhaṇe nāppiyaṃ taṃ tatiyaṃ
Saccaṃ bhaṇe nālikaṃ taṃ catutthanti.
Atha [PTS Page 079] [\q 79/] kho āyasmā vaṃgīso upaṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca: paṭibhāti maṃ bhagavā paṭibhāti maṃ bhagavāti.
Paṭibhātu taṃ vaṃgīsā'ti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṃgīso bhagavantaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi.
453. Tameya bhāsaṃ bhāseyya yāyattātaṃ na tāpaye,
Pareca na vihiṃsye sā ve vācā subhāsita.
454. Piyavācameva bhāseyya yā vācā patinanditā,
Yaṃ anādāya pāpāni paresaṃ bhāsate piyaṃ.
455. Saccaṃ ve amatā vācā asa dhammo sanantano,
Saveca atthe ca dhamme ca āhu santo patiṭṭhitā.
456. Yaṃ buddho bhāsatī vācaṃ khemaṃ nibbānapattiyā,
Dukkhassantakiriyāya sā ve vācānamuttamāti.
Subhāsitasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
3. 4 Sundarikabhāradvāja suttaṃ
Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ bhagavā kosalesu viharati sundarikāya nadiyā tīre. Tena kho pana samayena sundarikabhāradvājo brāhmaṇo sundarikāya nadiyā tīre aggiṃ suhati, aggihuttaṃ paricarati, atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo aggiṃ suhitvā aggihuttaṃ paricaritvā uṭṭhāyāsanā amannā catuddisā anuvilokesi ko nu kho imaṃ havyasesaṃ bhuñjeyyāti. Addasā kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo [PTS Page 080] [\q 80/] bhagavantaṃ avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle sasīsaṃ pārutaṃ nisinnaṃ disvāna vāmena hatthena havyasesaṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena kamaṇḍalaṃ gahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami.
[BJT Page 134] [\x 134/]
Atha kho bhagavā sundarika bhāradvājassa brāhmaṇassa padasaddena sīsaṃ vivari, atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo "muṇḍo ayaṃ bhavaṃ muṇḍako ayaṃ bhavanti" tato va puna nivattitukāmo ahosi, atha kho sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa etadahosi.
Muṇḍāpi bhi idhekacce brāhmaṇā bhavanti yannūnāhaṃ upasaṅkamitvā jātiṃ puccheyyanti, atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅgami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca kijacco bhavanti, atha kho bhagavā sundarikabhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ gāthāhi ajjhabhāsi.
457. Na brāhmaṇo no'mhi na rājaputto
Na vessāyano uda koci no'mhi,
Gottaṃ pariññāya puthujjanānaṃ
Akiñcano manta carāmi loke.
458. Saṅghāṭivāsī agaho carāmi
Nivuttakeso abhinibbuto,
Alippamāno idha mānavehi
Akallaṃ maṃ brāhmaṇa pucchasi gottapañahaṃ.
459. Pucchanti [PTS Page 081] [\q 81/] ve bho brāhmaṇā brāhmaṇehi
Saha brāhmaṇo no bhavanti brāhmaṇo,
Ve tvaṃ brūsi mañca brūsi abrāhmaṇantaṃ
Sācittiṃ pucchāmi tipadaṃ catuvīsatakkharaṃ.
460. Kiṃ nissitā isayo manujā khattiyā brāhmaṇā
Devatānaṃ yaññamakappayiṃsu puthu idha loke,
Yadantagu vedagu yañña kāle,
Yassāhutiṃ tassijjheti brūmi.
461. Addhā hi tassa hutamijjhe (iti brāhmaṇo)
Yaṃ tādisaṃ vedaguṃ addasāmi,
Tumhādisānaṃ hi adassanena
Añño jano bhuñjati puraḷāsaṃ.
[BJT Page 136] [\x 136/]
462. Tasmātiha tvaṃ brāhmaṇa atthena
Atthiko upasaṅgamma puccha,
Antaṃ vidhūmaṃ anighaṃ nirāsaṃ
Appevidha abhivinde sumedhaṃ.
463. Yaññe ratāhaṃ bho gotama
Yaññaṃ yaṭṭhu kāmo
Nāhaṃ pajānāmi anusāsatu maṃ bhavaṃ
Yattha [PTS Page 082] [\q 82/] hutaṃ ijjhe brūhi metaṃ.
464. Tena hi tvaṃ brāhmaṇa odahassu sotaṃ
Dhammaṃ te desissāmi,
465. Mā jātiṃ pucchi caraṇañca puccha
Kaṭṭhā have jāyati jātavedo,
Nīcā kulīnopi munī dhitimā
Ājāniyo hoti hirīnisedho.
466. Saccena dantā damasā upeto
Vedattagū vusitabrahmacariyo,
Kālena tamhi havyaṃ pavecche
Yo brāhmaṇo puññapekho1 yajetha.
468. Ye vītarāgā susamāhitindriyā
Cando'va rāhuggahaṇā pamuttā,
Kālena tesu havyaṃ pavecche
Yo brāhmaṇo puññapekho yajetha.
469. Asajjamānā vicaranti loke
Sadā satā hitvā mamāyitāni,
Kālena tesu havyaṃ pavecche
Yo brāhmaṇo puññapekho yajetha.
1 Paññapekkho-machasaṃ.
[BJT Page 138] [\x 138/]
470. Ye kāme hitvā abhibhuyyacāri
Yo vedi jātimaraṇassa antaṃ,
Parinibbuto [PTS Page 083] [\q 83/] udakarahadova sīto
Tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
471. Samo samehi visamehi dūre
Tathāgato hoti anantapañño,
Anūpajitto idha vā huraṃ vā
Tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
472. Yamhi na māhā vasatī na māno
Yo vītalobho amamo nirāso,
Anuṇṇa kodho abhinibbutatto
Yo brāhmaṇo sokamalaṃ abhāsi
Tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
473. Nivesanaṃ yo manaso ahāsi
Pariggahā yassa na santi kevi,
Anupādiyāno idha vā huraṃ vā
Tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
474. Samāhito yo udatāri oghaṃ
Dhammaṃ caññādi paramāya diṭṭhiyā,
Khīṇāsavo antimadehadhārī
Tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
475. Bhavāsavā yassa vacīkharā ca
Vidhupitā atthagatā na santi,
Sa vedagu sabbadhi vippamutto
Tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
476. Saṅgātigo yassa na santi saṅgā
So mānasattesu amānasatto
Dukkhaṃ [PTS Page 084] [\q 84/] pariññāya sakhettavatthuṃ
Tathāgato arahati pūraḷāsaṃ.
[BJT Page 140] [\x 140/]
477. Āsaṃ anissāya vivekadassī
Paravediyaṃ diṭṭhimupātivatto,
Ārammaṇā yassa na santi keci
Tathāgato arahati puraḷāsaṃ.
478. Parovarā yassa samecca dhammā
Vidhupitā atthagatā na santi,
Santo upādānakhaye vimutto
Tathāgato arahati puraḷāsaṃ.
479. Saṃyojanaṃ jātikhayanatadassī
Yopānudi rāgapathaṃ asesaṃ,
Suddho niddoso vimalo akāco1-
Tathāgato arahati puraḷāsaṃ.
480. Yo attanāntānaṃ nānupassati
Samāhito ujajugato ṭhitatto,
Sa ve anojo akhilo akaṅkho
Tathāgato arahati puraḷāsaṃ.
481. Mohantarā yassa na santi keci
Sabbesu dhammesu ca ñāṇadassī, sarīrañca antimaṃ dhāreti
Patto ca sambodhimanuttaraṃ sivaṃ
Ettāvatā yakkhassa suddhi
Tathāgato arahati puraḷāsaṃ.
482. Hutaṃ [PTS Page 085] [\q 85/] mayahaṃ hutamatthu saccaṃ
Yaṃ tādisaṃ vedagunaṃ alatthaṃ,
Brahmā hi sakkhi patigaṇhātu me bhagavā
Bhuñajatu me bhagavā puraḷāsaṃ.
1. Akāmo - musyā.
[BJT Page 142] [\x 142/]
483. Gāthābhigitaṃ me abhojaneyyaṃ
Sampassataṃ brahmaṇa nesa dhammo,
Gāthābhigitaṃ panudanti buddhā
Dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā.
384. Aññena ca kevalinaṃ mahesiṃ
Khiṇāsavaṃ kukkuccavupasantaṃ,
Annena pānena upaṭṭhāhassu
Khettaṃ hi taṃ puññapekhassa hoti.
385. Sādhāhaṃ bhagavā tathā vijaññaṃ
Yo dakkhiṇaṃ bhuñejayya mādisassa,
Yaṃ yaññakāle pariyosamāno
Pappuyya tava sāsanaṃ.
386. Sārambā yassa vigatā cittaṃ yassa anāvilaṃ,
Vippamutto ca kāmehi thinaṃ yassa panuditaṃ.
387. Simantānaṃ vitoraṃ jātimaraṇakovidaṃ,
Muniṃ moneyyasampannaṃ tādisaṃ yaññamāgataṃ
388. Bhukuṭiṃ vinayitvāna pañajalikā namassatha,
Pujetha annapānena evaṃ ijhanti dakkhiṇā.
389. Buddho [PTS Page 086] [\q 86/] bhavaṃ arahati puraḷāsaṃ
Puññakkhettamanuttaraṃ,
Āyāgo sabbalokassa
Bhoto dinnaṃ mahapphalānti.
Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, muḷhassa vā maggaṃ ācikkekhayya, andhakāre vā tela pajjotaṃ dhareyya cakkhumanto rūpāni dakkhinti, evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyevana dhammo pakāsito esāhaṃ bhavantaṃ gomaṃ saraṇaṃ gacchāmidhammañca bhikkhusaṅghañca labheyyāhaṃbhoto gotamassa santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampadanti, alattha kho sundarikabhāradvājo buhmaṇo bhagavato santika pabbajjaṃ