[PTS Vol A - 5] [\z A /] [\f V /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol A - 6] [\z A /] [\w VI /]
[BJT Page 002] [\x 2/]

Aṅguttaranikāye

Dasakanipāto
Namo tassa bhagavato sammāsambuddhassa
1. Ānisaṃsavaggo
Kimatthiyasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca:

Kimatthiyāni bhante kusalāni sīlāni, kimānisaṃsānīti?

Avippaṭisāratthāni kho ānanda kusalāni sīlāni, avippaṭisārānisaṃsānīti.

Avippaṭisāro pana bhante kimatthiyo, kimānisaṃsoti?

Avippaṭisāro kho ānanda pāmojjattho, pāmojjānisaṃsoti.
Pāmojjaṃ pana bhante kimatthiyaṃ, kimānisaṃsanti?
Pāmojjaṃ kho ānanda pītatthaṃ, pītānisaṃsanti.
Pīti pana bhante kimatthiyā, kimānisaṃsāti?
Pīti kho ānanda passaddhatthā, passaddhānisaṃsāti.
1. Pāmujjattho pāmujjānisaṃsotisīmu. Syā. [Pts.]

[BJT Page 004] [\x 4/]

Passaddhi pana bhante kimatthiyā, kimānisaṃsāti?
Passaddhi kho ānanda sukhatthā, sukhānisaṃsāti.
Sukhaṃ pana bhante kimatthiyaṃ, kimānisaṃsanti?
Sukhaṃ kho ānanda samādhatthaṃ, [PTS Page 002] [\q 2/] samādhānisaṃsanti.
Samādhi pana bhante kimatthiyo, kimānisaṃsoti?

Samādhi kho ānanda yathābhūtañāṇadassanattho, yathābhūtañāṇadassanānisaṃsoti.
Yathābhūtañāṇadassanaṃ pana bhante kimatthiyaṃ, kimānisaṃsanti?
Yathābhūtañāṇadassanaṃ kho ānanda nibbidāvirāgatthaṃ, nibbidāvirāgānisaṃsanti. .
Nibbidāvirāgo pana bhante kimatthiyo, kimānisaṃsoti?

Nibbidāvirāgo kho ānanda vimuttiñāṇadassanattho, vimuttiñāṇadassanānisaṃsoti.
Iti kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṃsāni. Avippaṭisāro pāmojjattho, pāmojjānisaṃso. Pāmojjaṃ pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ. Pīti passaddhatthā, passaddhānisaṃsā. Passaddhi sukhatthā sukhānisaṃsā. Sukhaṃ samādhatthaṃ samādhānisaṃsaṃ. Samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso. Yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidāvirāgānisaṃsaṃ. Nibbidāvirāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso. Iti kho ānanda kusalāni sīlāni anupubbena aggāya parentīti.
1. Arahattāya pūrentī tisyā. [Pts.]

[BJT Page 006] [\x 6/]

10. 1. 1. 2

Cetanākaraṇīya suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)
Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa na cetanāya karaṇīyaṃ ''avippaṭisāro me uppajjatu''ti. Dhammatā esā bhikkhave yaṃ sīlavato sīlasampannassa avippaṭisāro uppajjati. Avippaṭisārissa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ''pāmojjaṃ uppajjattu''ti. Dhammatā esā bhikkhave yaṃ avippaṭisārissa pāmojjaṃ uppajjati. Pamuditassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ ''pīti me uppajjatu''ti. Dhammatā esā bhikkhave yaṃ pamuditassa [PTS Page 003] [\q 3/] pīti uppajjati. Pītimanassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ 'kāyo me passambhatu'ti dhammatā esā bhikkhave yaṃ pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyassa bhikkhave na cetanāya ya karaṇīyaṃ 'sukhaṃ vediyāmī'ti. Dhama*matā esā bhikkhave yaṃ passaddhakāyo sukhaṃ vediyati. Yati. Sukhino bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ 'cittaṃ me samādhiyatu'ti. Dhammatā esā bhikkhave yaṃ sukhino cittaṃ samādhiyati. Samāhitassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ 'yathābhūtaṃ taṃ jānāmi passāmī'ti. Dhammatā esā bhikkhave yaṃ samāhito yathābhūtaṃ jānāti passati. Yathābhūtaṃ bhikkhave jānato passato na cetanāya karaṇīyaṃ, virajjāmī'ti. Dhammatā esā bhikkhave yaṃ yathābhūtaṃ jānaṃ passaṃ nibbindati virajjati. Nibbindassa bhikkhave virajjantassa na cetanāya karaṇīyaṃ' vimuttiñāṇadassanaṃ sacchikaromi mī'ti. Dhammatā esā bhikkhave yaṃ nibbiṇṇo2 viratto vimuttiñāṇadassanaṃ sacchikaroti. Iti kho bhikkhave nibbidāvirāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso. Yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidā virāgatthaṃ nibbidā virāgānisaṃsaṃ. Samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso. Sukhaṃ samādhatthaṃ samādhānisaṃsaṃ. Passaddhi sukhatthā sukhānisaṃsā. Pīti passaddhatthā passaddhānisaṃsā. Pāmojjaṃ pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ. Avippaṭisāro pāmojjattho pāmojjānisaṃso. Kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṃsāni.

Iti kho bhikkhave dhammāvadhamme [PTS Page 004] [\q 4/] abhisandenti, dhammāvadhamme paripūrenti apārāpāraṃ gamanāyāti.

1. Avippaṭisārassamachasaṃ
2. Nibabindosīmū

[BJT Page 008] [\x 8/]

10. 1. 1. 3

Paṭhama upanisasuttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Dussīlassa bhikkhave sīlavipantassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre asati avippaṭisāravipantassa hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje asati pāmojjavipantassa hatupanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipantassa hatupanisā hoti passaddhi. Passaddhiyā asati passaddhivipantassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe asati sukhavipantassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipantassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipantasassa hatupaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati . Nibbidāvirāgavipantassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ

Seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati tacopi pheggupi sāropi na pāripūriṃ gacchati. Evameva kho bhikkhave dussīlassa sīlavipantassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje asati pāmojjavipantassa hatupanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipantassa hatupanisā hoti passaddhi. Passaddhiyā asati passaddhivipantasa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe asati sukhavipantassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhi. Sammāsamādhi vipantassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipantasassa hatūpaniso hoti
Nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipantassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Sīlavato bhikkhave sīlasamipannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre sati avippaṭisārasamipannassa upanisasmapannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi. Passaddhiyā sati passasaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi. [PTS Page 5] [\q 5/] sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati tacopi pheggupi sāropi pāripūriṃ gacchati. Evameva kho bhikkhave sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi. Passaddhiyā sati passasaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassananti.

[BJT Page 010] [\x 10/]

10. 1. 1. 4

Dutiya upanisasuttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhu āmantesi: dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pītiyā asati pītivipantassa hatupanisā hoti passaddhi. Passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe asati sukhavipantassa hatūpaniso hoti ti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipantassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipantasassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati
Nibbidāvirāgavipantassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi āvuso rukkho sākhā palāsavipanto, tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati, tacopi pheggupi sāropi na pāripūriṃ gacchati. Evameva kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje asati pāmojjavipannassa hatupanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipantassa hatupanisā hoti passaddhi. Passaddhiyā asati passaddhivipantassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe asati sukhavipantassa hatūpaniso heti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhi vipantassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūta ñāṇadassanavipantasassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipantassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi. Passaddhiyā sati passasaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi āvuso rukkho sākhā palāsasampanno, tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati, tacopi pheggupi sāropi pāripūriṃ gacchati. Evameva kho āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi. Passaddhiyā sati passasaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassananti.
[PTS Page 006] [\q 6/]

10. 1. 1. 5

Tatiya upanisasuttaṃ

(Sāvatthi)

Tatra kho āyasmā ānando bhikkhu āmantesi: dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje asati pāmojjavipannassa hatupanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipannassa hatupanisā hoti passaddhi. Passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe asati sukhavipannassa hatupaniso hoti sammāsamādhi.

[BJT Page 012] [\x 12/]

Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipantassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadasasanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāga vipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanto tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati, tacopi pheggupi sāropi na pāripūriṃ gacchati. Evameva kho āvuso dussīlassa sīlavipantassa hatūpaniso hoti. Avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāra vipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje asati pāmojjavipannassa hatupanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipannassa hatupanisā hoti passaddhi. Passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipantassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadasasanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāga vipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmujje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannaṃ hoti passaddhi. Passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammā samādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassasane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibibidāvirāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidāvirāga sampannassa upanisasmapannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi āvuso rukkho [PTS Page 007] [\q 7/] sākhāpalāsasampanno tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati, tacopi pheggupi sāropi pāripūriṃ gacchati. Evameva kho āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannaṃ hoti passaddhi. Passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammā samādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhi sampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassasane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassananti.

[BJT Page 014] [\x 14/]

10. 1. 1. 6

Samādhi suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamanataṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca:

Siyānu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke idha lokasaññī assa. Na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assā ti?

Siyā ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke idhalokasaññī assa. Na paraloke paralokasaññī assa. Saññī ca pana assāti.

Yathā kathampana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhi paṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposadaññī assa, na tejasmiṃ tejosadaññī [PTS Page 008] [\q 8/] assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa. Saññī ca pana assāti.

[BJT Page 016] [\x 16/]

Idhānanda bhikkhu evaṃ saññī hoti: etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbupadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. Evaṃ kho ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assāti.

10. 1. 1. 7

Sāriputta suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaṃkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodaniyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca:

. Siyānu kho āvuso sāriputta bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatananasaññī [PTS Page 009] [\q 9/] assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa. Saññī ca pana assāti?

[BJT Page 018] [\x 18/]

Siyā āvuso ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhi paṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī
Assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatananasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa. Saññī ca pana assāti?

Yathā kathaṃ panāvuso sāriputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhi paṭilābho, yathā siyā āvuso ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhi paṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī
Assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatananasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa. Saññī ca pana assāti?

Ekamidāhaṃ āvuso ānanda samayaṃ idheva sāvatthiyaṃ viharāmi andhavanasmiṃ tatthāhaṃ tathārūpaṃ samādhiṃ samāpajjiṃ yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī ahosiṃ, na āpasmiṃ āposaññī ahosiṃ, na tejasmiṃ tejosaññī ahosiṃ, na vāyasmiṃ vāyosaññī ahosiṃ. Na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī ahosiṃ, na viññānañcāyatane viññānañcāyatanasaññī ahosiṃ, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī ahosiṃ, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsasaññāyatanasaññī ahosiṃ, na idhaloke idhalokasaññī ahosiṃ, na paraloke paralokasaññī ahosinti.

Kiṃ saññī panāyasmā sāriputto tasmiṃ samaye ahosīti?

Bhavanirodho nibbānaṃ, bhavanirodho nibbānanti kho me āvuso aññāva saññā uppajjati, aññāva saññā nirujjhati, seyyathāpi āvuso sakalikaggissa jhāyamānassa aññāva acci uppajjati, aññāva acci nirujjhati, evameva kho me āvuso bhavanirodho nibbānaṃ bhavanirodho nibbānanti aññāva saññā [PTS Page 010] [\q 10/] uppajjati, aññāva saññā nirujjhati. Bhavanirodho nibbānanti saññī ca panāhaṃ āvuso tasmiṃ samaye ahosinti

[BJT Page 020] [\x 20/]

10. 1. 1. 8

Saddhā suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca no ca bahussuto . Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto cā''ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto , evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca no ca dhammakathiko. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca no ca parisāvacaro. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaṃ deseti. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyya'nti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti no ca vinayadharo. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ, vinayadharo cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca no ca āraññako pantasenāsano. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ. ''Kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ, vinayadharo ca āraññakoca pantasenāsano 'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano no ca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī assaṃ akicchalābhī akasiralābhī cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī no ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ. ''Kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo ca āraññako capantasenāsano catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī assaṃ akicchalābhī akasiralābhī āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya'nti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī ca āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ
Abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.
Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti,

[BJT Page: 022 [\x 22/] ]

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhamimakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano, catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ [PTS Page 011] [\q 11/] diṭṭhadhammasukhavihāranaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāra paripūrovāti.

10. 1. 1. 9

Santavimokkha suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā cā''ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca no ca bahussuto . Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto cā''ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca , evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca no ca dhammakathiko. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca no ca parisāvacaro. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaṃ deseti. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyya ' nti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.
Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti no ca vinayadharo. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca no ca āraññako pantasenāsano. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano 'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.
Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano no ca ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā viharati. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ ''kinnāhaṃ saddho assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phassitvā vihareyya 'nti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phassitvā viharati, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phassitvā viharati [PTS Page 012] [\q 12/] ca no ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati . Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ. ''Kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ, vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phassitvā vihareyyaṃ āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya 'nti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phassitvā viharati āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati , evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

[BJT Page 024] [\x 24/]

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phassitvā viharati āsavānaṃ ca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti, sabbākāra paripūro cāti.

Santavimokkhasuttaṃ navamaṃ

10. 1. 1. 10

Vijjā suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti, tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā cā'' ti. [PTS Page 013] [\q 13/] yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca no ca bahussuto . Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto cā''ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca no ca dhammakathiko. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca no ca parisāvacaro. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaṃ deseti. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyya 'nti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.
Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti no ca vinayadharo. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ. ''Kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca no ca anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto amutra upapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ nānussarati. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ. " Kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo ca anekavihitañca pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya nti.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca anekavihitañca pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgātto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādi. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya ca dhammaṃ deseti vinayadharo ca anekavihitañca pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. No ca dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā, ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā 'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte na passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte na pajānāti.
Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya ca dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo ca anekavihitañca pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, dibbena ca cakkhunā atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṃ..
Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā, ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā 'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyya 'nti.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca anekavihitañca pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
Dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti, ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā, ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā 'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca anekavihitañca pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyocatassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo sātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭa kappe. Amutrāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno 'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
Dibbenaca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassabhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. No ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacichikatvā upasampajja viharati,
Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti.

[BJT Page 026] [\x 26/]

Teta taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ, vinayadharo ca anekavihitañca pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampijātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ , dibbena ca cakkhunā [PTS Page 014] [\q 14/] visuddhe atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte te pajāneyyaṃ, ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā. Ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vināpātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassabhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṃ. Āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, vinayadharo ca anekakavihitañca pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhakapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto . So tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākamimūpage satte pajānāti. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassabhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu hoti samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūrocāti.

Ānisaṃsavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ

Kimatthiyaṃ cetanā sīlaṃ upanisā ānanda pañcamaṃ,
Samādhi sāriputto ca saddho santena vijjayāti, 1
[PTS Page 015] [\q 15/]

1. Kimatthiyaṃ cetanā ca tayo upanisā pica samādhisāriputto ca jhānaṃ santena vijjayātimachasaṃ

[BJT Page 028] [\x 28/]

2. Nāthavaggo

10. 1. 2. 1

Senāsana suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Pañcaṅgasamannāgato bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgataṃ senāsanaṃ sevamāno bhajamāno na cirasseva āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya,

Kathañca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti:

1. Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ: ''iti pi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti.

2. Appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya.

3. Asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṃ attānaṃ āvīkattā satthari vā viññasu vā sabrahmacārisu.

4. Āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.

5. Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā.

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti.

6. Kathañca bhikkhave senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hoti?

Idha bhikkhave senāsanaṃ nātidūraṃ hoti nāccāsannaṃ gamanāgamanasampannaṃ

7. Divā appakiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ.

8. Appaḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassaṃ.

[BJT Page 030] [\x 30/]

9. Tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa appakasiraneva uppajjanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ.

10. Tasmiṃ kho pana senāsane therā bhikkhu viharanti bahussutā āgatāgamā [PTS Page 016] [\q 16/] dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati: ''idambhante kathaṃ imassa ko attho''ti. Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti. Anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti.

Evaṃ kho bhikkhave senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hoti. Pañcaṅgasamannāgato kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgataṃ senāsanaṃ sevamāno bhajamāno na cirasseva āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttaṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññāsacchikatvā upasampajja vihareyyāti.

10. 1. 2. 2

Pañcaṅga suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Pañcaṅgavippahīno bhikkhave bhikkhu pañcaṅga samannāgato imasmiṃ dhammavinaye kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccati.

Kathañca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti:

Idha bhikkhave bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, vyāpādo pahīno hoti, thīnamiddhaṃ pahīnaṃ hoti, uddhacchakukkuccaṃ pahīnaṃ hoti, vicikicchā pahīnā hoti, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti:

Idha bhikkhave bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti.

[BJT Page 032] [\x 32/]

Pañcaṅgavippahīno bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato imasmiṃ dhammavinaye kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccatīti.

1. Kāmacchando ca vyāpādo thīnamiddhañca bhikkhuno,
Uddhaccaṃ vicikicchā ca sabbasova na vijjati.
[PTS Page 017] [\q 17/]
2. Asekhena ca sīlena asekhena samādhinā
Vimuttiyā ca sampanno ñāṇena ca tathāvidho.

3. Sa ve pañcaṅgasampanno pañcaṅgānivivajjayaṃ1
Imasmiṃ dhammavinaye kevalīti pavuccatīti.

10. 1. 2. 3

Saṃyojana suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Dasa imāni bhikkhave saṃyojanāni, katamāni dasa: pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni.

Katamāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni: sakkāyadiṭṭhiṃ, vicikicchā sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādoti. Imāni pañcorambhāgiya saṃyojanāni.

Katamāni pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni: rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā, imāni kho pañcuddhambhāgiyāni, saṃyojanāni. Imāni kho bhikkhave dasasaṃyojanānīti.

1. Pañcaaṅge vivajjayaṃ machasaṃ.

[BJT Page 034] [\x 34/]

10. 1. 2. 4

Cetokhila suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Yassa kasasaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā pañca cetokhilā appahīnā pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā, tassa yā rattī vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.

Katamassa pañcacetokhilā appahīnā honti:

Idha bhikkhave bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimucchati na sampasīdati, yo so bhikkhave bhikkhu sattharikaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya [PTS Page 018] [\q 18/] sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo appahīno hoti.

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ dutiyo cetokhīlo appahīno hoti. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ tatiyo cetokhilo appahīno hoti. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikiccati nādhimuccati na sampasīdati tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ catuttho cetokhīlo appahīno hoti.
Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo appahīno hoti. Imassa pañca cetokhilā appahīnā honti.

Katamassa pañcacetaso vinibandhā asamucchinno honti:

Idha bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti, avigatacando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti.

[BJT Page 036] [\x 36/]

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kāye avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave kāye avītarāgo hoti, avigatacando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. Rūpe avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, yo so bhikkhave bhikkhu rūpe avītarāgo hoti, avigatacando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. Udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ phassasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati ''imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti. Yo so bhikkhave bhikkhu aññataraṃ deva nikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacari yena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti. Tassa cittaṃ na namati [PTS Page 019] [\q 19/] ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. Imassa pañcacetaso vinibandhā asamucchinnā honti.

Yassa kassavi bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañcacetokhilā appahīnā ime pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.

Seyyathāpi bhikkhave kālapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati. Hāyateva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohaparināhena, emameva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā appahīnā, ime pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacichati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.

Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā pañca cetokhīlā pahīnā pañca cetaso vinibandhā samucchinnā1 tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni.

Katamassa pañca cetokhilā pahīnā honti,

Idha bhikkhave bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati, adhimuccati sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti.
1. Susamucchinnāmachasaṃ

[BJT Page 038] [\x 38/]

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhamime na kaṅkhati na vicikicchati, adhimuccati sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu dhamme na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ paṭhamo cetekhilo pahīno hoti. Saṅghe na kaṅkhati sikkhāya na [PTS Page 020] [\q 20/] kaṅkhati
Na vicikicchati, adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti. Sikkhāya na kaṅkhati na vicikicchati, adhimuccati sampasīdati, yo so bhikkhave bhikkhu sikkhāya na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti. Sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano na āhatacinno na khilajāto, yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano na āhatacitto na khilajāto tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo pahīno hoti. Evamassa pañcacetokhilā pahīnā honti.

Katamassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti:

Idha bhikkhave bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatacichando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ paṭhamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti.

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kāye vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāye vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ paṭhamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti. Rūpe vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu rūpe vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ paṭhamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti. Na yāvadatthaṃ, udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati: ''imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi, devaññataro vā''ti.

Yo so bhikkhave bhikkhu na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati 'imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā' ti. Tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ pañcamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti. Imassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti.

[BJT Page 040] [\x 40/]

Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañcacetokhilā pahīnā ime pañcacetaso vinibandhā [PTS Page 021] [\q 21/] susamucchinnā tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni

Seyyathāpi bhikkhave juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohaparināhena. Evameva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañcacetokhilā pahīnā ime pañcacetaso vinibandhā susamucchinno, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihānīti.

10. 1. 2. 5

Appamāda suttaṃ

1. Yāvatā bhikkhave sattā apadā vā dipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsabbuddho. Evameva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ1 aggamakkhāyati.

2. Seyyathāpi bhikkhave yāni kānici jaṅgamānaṃ2 pāṇānaṃ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṃ gacchanti, hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ mahantattena, evameva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati.

3. Seyyathāpi bhikkhave kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭo tāsaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati.
[PTS Page 022] [\q 22/]
1. Tesaṃmachasaṃ.
2. Jaṅgalānaṃmachasaṃ

[BJT Page 042] [\x 42/]
42

4. Seyyathāpi bhikkhave ye keci mūlagandhā, kāḷānusāriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, evameva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati.

5. Seyyathāpi bhikkhave ye keci sāragandhā lohitacandanaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, evameva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati.

6. Seyyathāpi bhikkhave ye keci pupphagandhā, vassikaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, evameva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati.

7. Seyyathāpi bhikkhave ye keci kuḍḍarājāno, 1sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti, rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati, evameva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati.

8. Seyyathāpi bhikkhave yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā, sabbā tā candappabhāya kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ candappabhā tāsaṃ aggamakkhāyati, evameva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati.

9. Seyyathāpi bhikkhave saradasamaye viddho vigatavalāhake deve ādicco nahaṃ abbhussukkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evameva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati.

10. Seyyathāpi bhikkhave yā kāci mahānadiyo, seyyathīdaṃ: gaṅgā, yamunā aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaṅgamā samuddaninnā samuddaponā samuddapabbhārā, mahāsamuddo tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyatīti.
[PTS Page 023] [\q 23/]
10. 1. 2. 6

Āhuneyya suttaṃ

Dasa ime bhikkhave puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katame dasa:

Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho, paccekabuddho, ubhatobhāga vimutto, paññāvimutto, kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī, gotrabhū.

Ime kho bhikkhave dasa puggalā āhuneyyā pāhuneyyā, dakkhiṇeyyā, añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

1. Buddarājāno, machasaṃ.

[BJT Page 044] [\x 44/]

10. 1. 2. 7

Paṭhama nāthakaraṇa suttaṃ

Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaṃ bhikkhave anātho viharati. Dasa ime bhikkhave nāthakaraṇā dhammā. Katame dasa:

1. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yampi bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, .
Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

2. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannīcayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā, sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā parivitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, yampi bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannīcayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā, sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā parivitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, ayampi dhammo nāthakaraṇo.

3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti [PTS Page 024] [\q 24/] kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko, yampi bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti, kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko, ayampi dhammo nāthakaraṇo.

4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. Yampi bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ, ayampi dhammo nāthakaraṇo.

[BJT Page 046] [\x 46/]

5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ. Yampi bhikkhave bhikkhu yānitāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. Yampi bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo ayampi dhammo nāthakaraṇo.

7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, yampi bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, ayampi dhammo nāthakaraṇo.
[PTS Page 025] [\q 25/]
8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvara piṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena, yampi bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, ayampi dhammo nāthakaraṇo.

9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā, yampi bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā, ayampi dhammo nāthakaraṇo.

[BJT Page 048] [\x 48/]

10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Yampi bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaṃ bhikkhave anātho viharati, ime kho bhikkhave dasa nāthakaraṇā dhammāti.

10. 1. 2. 8

Dutiyanāthakaraṇa suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā, dukkhaṃ bhikkhave anātho viharati. Dasa ime bhikkhave nāthakaraṇā dhammā. Katame dasa:

1. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 'Sīlavā vatāyaṃ bhikkhu hoti pātimokkha saṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesū'ti. Therāpi naṃ bhikkhu [PTS Page 026] [\q 26/] vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Majjhimāpi bhikkhu naṃ bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Navāpi naṃ bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

2. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannīcayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā, sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, 'bahussuto vatāyaṃ bhikkhu sutadharo sutasannīcayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā, sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti. Tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā'ti. Therāpi naṃ bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Majjhimāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Navāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhamānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

[BJT Page 050] [\x 50/]

3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. 'Kalyāṇamitto vatāyaṃ bhikkhu kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko, ti therāpi naṃ vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Majjhamāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Navāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni, ayampi dhammo nāthakaraṇo.

4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ, suvaco vatāyaṃ bhikkhu sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaninti therāpi naṃ vattabbaṃ [PTS Page 027] [\q 27/] anusāsitabbaṃ maññanti. Majjhimāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Navāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso, tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ, yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho vatāyaṃ bhikkhu analaso tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃkātuṃ alaṃsaṃvidhātunti. Therāpi naṃ vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Majjhimāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Navāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

[BJT Page 052] [\x 52/]

6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. 'Dhammakāmo vatāyaṃ bhikkhu piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo, ti therāpi naṃ bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Majjhimāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Navāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu 'āraddhaviriyo vatāyaṃ bhikkhu viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya [PTS Page 028] [\q 28/] kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu' ti therāpi naṃ bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Majjhimāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Navāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti
Itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena 'santuṭṭho vatāyaṃ bhikkhu itarītaracīvara piṇḍapātasenāsana gilānapaccaya bhesajjaparikkhārenā'ti therāpi naṃ bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Navāpi naṃ bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

[BJT Page 054] [\x 54/]

9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. 'Satimā vatāyaṃ bhikkhu paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā'ti therāpi naṃ bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Majjhimā pi naṃ bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Navā pi naṃ bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā paññavā vatāyaṃ bhikkhu udayatthagāminiyā, paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya
Sammādukkhakakkhayagāminiyā'ti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimā pi bhikkhu vattabbaṃ [PTS Page 029] [\q 29/] anusāsitabaṃ maññanati. Tassa
Therānukampitassamajjhimānukampitassanavānukampitassa vuddhiyeva
Pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā, dukkhaṃ bhikkhave anātho viharati. Ime kho bhikkhave dasanāthakaraṇā dhammāti.

10. 1. 2. 9

Paṭhamāriyavāsa suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Dasa ime bhikkhave ariyavāsā yadariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa:

Idha bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo pasasaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño. Ime kho bhikkhave dasa ariyavāsā yadariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā ti.

[BJT Page 056] [\x 56/]

10. 1. 2. 10

Dutiya ariyavāsa suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāssadammaṃ [PTS Page 30] [\q 30/] nāma kurūnaṃ nigamo, tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi idha bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño. Bhagavā etadavoca, ime kho bhikkhave dasa ariyavāsā yadariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā, katame dasa:

Idha bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti chaḷaṅga samannāgato ekārakkho, caturāpasseno, panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṅkāro suvimuttacitto suvimuttapañño.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti: idha bhikkhave bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thīnamiddhaṃ pahīnaṃ hoti, uddhaccakukkuccaṃ pahīnaṃ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti: idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti, na dummano. Upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā neva sumano hoti, na dummano. Upekkhako viharati sato sampajāno. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā neva sumano hoti, na dummano. Upekkhako viharati sato sampajāno. Jivhāya rasaṃ sāyitvā neva sumano hoti, na dummano. Upekkhako viharati sato sampajāno kāyena poṭṭabbaṃ phusitvā neva sumano hoti, na dummano. Upekkhako viharati sato sampajāno. Manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti, na dummano. Upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu ekārakkho hoti: idha bhikkhave bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ekārakkho hoti.

1. Ye ariyā.. Majasaṃ

[BJT Page 058] [\x 58/]

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu caturāpasseno hoti: idha bhikkhave bhikkhu saṅkhāyekaṃ paṭisevati. Saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti. Saṅkhāyekaṃ vinodeti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu caturāpasseno hoti.
[PTS Page 031] [\q 31/]
5. Kathañca bhikkhave bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti: idha bhikkhave bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ puthupaccekasaccāni seyyathīdaṃ:sassato lokoti vā asassato lokoti vā antavā lokoti vā anantavā lokoti vā taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā hoti tathāgato parammaraṇāti vā na hoti tathāgato parammaraṇāki vā hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇāti vā neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, sabbāni tāni nuṇṇāni honti panuṇṇāni, cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu panuṇṇa paccekasacco hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti: idha bhikkhave bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti: idha bhikkhave bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṃsāsaṅkappo pahīno hoti, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti: idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajhānaṃ upasampajja viharati. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.

[BJT Page 060] [\x 60/]

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu suvimuttacitto hoti: idha bhikkhave bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ hoti, dosā cittaṃ vimuttaṃ hoti, mohā cittaṃ vimuttaṃ hoti, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu suvimuttacitto hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu suvimuttapañño hoti: [PTS Page 032] [\q 32/] idha bhikkhave bhikkhu rāgo me pahīno, ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato. Āyatiṃ anuppādadhammoti pajānāti. Doso me pahīno, ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato. Āyatiṃ anuppādadhammoti pajānāti. Moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammoti pajāniti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu suvimuttapañño hoti.

Yehi keci bhikkhave atītamaddhānaṃ ariyā ariyavāse āvasiṃsu, sabbe te imeva dasa ariyavāse āvasiṃsu. Ye hi keci bhikkhave anāgatamaddhānaṃ ariyā ariyavāse āvasissanti, sabbe te imeva dasaariyavāse āvasissanti. Ye hi keci bhikkhave etarahi ariyā ariyavāse āvasanti sabbe te imeva dasaariyavāse āvasanti. Ime kho bhikkhave dasaariyavāsā ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vāti.

Nāthavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ:

Senāsanañca aṅgāni saṃyojana
Khīlena ca appamādo āhuneyyā dvenāthā dveariyavāsā cā, ti.

1. Senāsanañca pañcaṅgaṃ saṃyojanā khīlena ca
Appamādo āhuneyyo deva nāthā deva ariyavāsāti. Machasaṃ.

[BJT Page 062] [\x 62/]

3. Mahāvaggo

10. 1. 3. 1

Sīhanāda suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Sīho bhikkhave migarājā sāyanhasamayaṃ āsayā nikkhamati. Āsayā nikkhamitvā vijambhati: vijambhitvā samantā catudadisaṃ1 [PTS Page 033] [\q 33/] anuviloketi. Samantā catuddisaṃ anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadati. Tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati. Taṃ kissa hetu: ''māhaṃ khuddakepāṇe visamagate saṅghātaṃ āpādesinti''.

Sīhoti kho bhikkhave tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammā sambuddhassa: yaṃ kho bhikkhave tathāgato parisāya dhammaṃ deseti, idamassa hoti sīhanādasmiṃ.

Dasa imāni bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahamacakkaṃ pavatteti. Katamāni dasa:

1. Idha bhikkhave tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajanāti. Yampi bhikkhave tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti, idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti. Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

2. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi bhikkhave tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

3. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato sabbatthagāminīpaṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi bhikkhave tathāgato sabbatthagāminīpaṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

1. Catuddisā syā kaṃ:

[BJT Page 064] [\x 64/]

4. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato [PTS Page 034] [\q 34/] anekadhātu1nānādhātu1lokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi bhikkhave tathāgato anekadhātu nānādhātu lokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti. Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

5. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yampi bhikkhave tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

6. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato parasattātaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi bhikkhave tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

7. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato jhānavimokkhasamādhisampattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yampi bhikkhave tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.

8. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ, dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, vatassopi jātiyo, pañcapi jātiyo [PTS Page 035] [\q 35/] anekepi saṃvaṭṭakappe, anekepi vivaṭṭakappe, anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo, evaṃgotto, evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ, dasapi jātiyo anekepi saṃvaṭṭakappe, anekepi vivaṭṭakappe, anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo, evaṃgotto, evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato vuto amutra upapādiṃ, vīsampi jātiyo, tiṃsampi jātiyo, cattārīsampi jātiyo, paññāsampi jātiyo, jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe, anekepi vivaṭṭakappe, anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo, evaṃgotto, evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato vuto amutra upapādiṃ.

1. Anekadhātuṃ nānādhātuṃ machasaṃ

[BJT Page 066] [\x 66/]

Tatrāpāsiṃ evaṃ nāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Yampi bhikkhave tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi jātiyo, dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo, tiṃsampi jātiyo, cattārīsampi jātiyo, paññāsampi jātiyo, jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe, anekepi vivaṭṭakappe, anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahma cakkaṃ pavattenti.

9. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ''ime vata bhonto sattā kāya duccaritena samannāgatā, vacī duccaritena samannāgatā, mano duccaritena samannāgatā āriyānaṃ upavādakā, micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikamma samādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacī sucaritena samannāgatā mano sucaritena samannāgatā. Ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena. Satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. [PTS Page 036] [\q 36/] yampi bhikkhave tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Yampi bhikkhave tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti. Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

[BJT Page 068] [\x 68/]

10. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati yampi bhikkhave tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

Imāni kho bhikkhave dasa tathāgatassa