[PTS Vol A - 4] [\z A /] [\f IV /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
Aṅguttaranikāyo

2. Catuttho bhāgo
Sattakanipāto
[BJT Page 278] [\x 278/]

Aṅguttaranikāyo

Sattakanipāto
1. Paṭhamo paṇṇāsako

1. Dhana vaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

7. 1. 1. 1.
(Paṭhama piyabhikkhū suttaṃ)
1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi sattahi:

Idha bhikkhave, bhikkhū lābhakāmo ca hoti, sakkārakāmo ca, 1 anavaññattikāmo ca, ahiriko ca, anottappī ca, pāpiccho ca, micchādiṭṭhi ca.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi sattahī:

[PTS Page 002] [\q 2/]
Idha bhikkhave, bhikkhū na lābhakāmo ca hoti, na sakkārakāmo ca, na anavaññattikāmo ca, hirimā ca, ottappī ca, appiccho ca, sammādiṭṭhi ca.

Imehi kho bhikkhave, sattahī dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cāti.

1 Bhoti machasaṃ.

[BJT Page 280] [\x 280/]

7. 1. 1. 2
(Dutiya piyabhikkhū suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

2. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi sattahī:

Idha bhikkhave, bhikkhū lābhakāmo ca hoti, sakkārakāmo ca, anavaññattikāmo ca, ahiriko ca, anottappi ca, issūkī ca, maccharī ca.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi sattahī?

Idha bhikkhave bhikkhu na lābhakāmo ca hoti, na sakkārakāmo ca, na anavaññattikāmo ca, hirimā ca, ottappī ca, anussukī ca, amaccharī ca.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cāti.

[PTS Page 003] [\q 3/]
7. 1. 1. 3
(Saṅkhitta sattabala suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
3. Sattimāni bhikkhave, balāni. Katamāni satta:
Saddhābalaṃ, viriyabalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ, satibalaṃ, samā dhibalaṃ, paññābalaṃ. Imāni kho bhikkhave sattabalāni.

1. Saddhābalaṃ viriyabalaṃ hiriottappiyaṃ balaṃ 1
Satibalaṃ samādhī ca paññā ve sattamaṃ balaṃ.
Etehi balavā bhikkhū sukhaṃ jīvatī paṇḍito.

2. Yoniso vicine dhammaṃ paññāyatthaṃ vipassati.
Pajjotasseva nibbānaṃ vimokkho hoti cetaso, ti.

1Saddhābalaṃ viriyañca hiri ottappiyaṃ balaṃ machasaṃ.

[BJT Page 282] [\x 282/]
7. 1. 1. 4
(Vitthatasattabala suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

4. Sattimānī bhikkhave, balāni. Katamāni satta:
Saddhābalaṃ, viriyabalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ.
(1) Katamañca bhikkhave, saddhābalaṃ:

Idha bhikkhave ariyasāvako saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiṃ: "itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā"ti. Idaṃ vuccati bhikkhave saddhābalaṃ.

(2) Katamañca bhikkhave, viriyabalaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako āraddhaviriyo viharati: akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaṃ vuccati bhikkhave, viriyabalaṃ.

(3) Katamañca bhikkhave, hiribalaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako hirimā hoti, hirīyati kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena, hirīyati [PTS Page 004] [\q 4/] pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Idaṃ vuccati bhikkhave, hiribalaṃ.

(4) Katamañca bhikkhave, ottappabalaṃ:
Idha bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti, ottapati kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena, ottapati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Idaṃ vuccati bhikkhave, ottappabalaṃ.

(5) Katamañca bhikkhave, satibalaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Idaṃ vuccati bhikkhave, satibalaṃ.

(6) Katamañca bhikkhave, samādhibalaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ catutthaṃjhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati bhikkhave, samādhibalaṃ.

[BJT Page 284] [\x 284/]
(7) Katamañca bhikkhave, paññābalaṃ:

Idha bhikkhave ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ vuccati bhikkhave, paññābalaṃ.

Imāni kho bhikkhave, sattabalāni.

3. Saddhābalaṃ viriyabalaṃ1 hiriottappiyaṃ balaṃ
Satibalaṃ samādhi ca paññā ve sattamaṃ balaṃ.
Etehi balavā bhikkhū sukhaṃ jīvati paṇḍito.

4. Yoniso vicine dhammaṃ paññāyatthaṃ vipassati
Pajjotasseva nibbānaṃ vimokho hoti cetaso, ti.

7. 1. 1. 5
(Saṅkhitta dhana suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
5. Sattimāni bhikkhave, dhanāni. Katamāni satta:
Saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, hiridhanaṃ, ottappadhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ, paññādhanaṃ.
[PTS Page 005] [\q 5/]

Imāni kho bhikkhave, satta dhanānī, ti

5. Saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiri ottappiyaṃ dhanaṃ
Sutadhanaṃ ca cāgo ca paññā ve sattamaṃ dhanaṃ.

6. Yassa ete dhanā atthi itthiyā purisassa vā
Adaḷiddoti taṃ āhu amoghaṃ tassa jīvitaṃ.

7. Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ
Anuyuñjetha medhāvī saraṃ buddhāna sāsanaṃ, ti.

7. 1. 1. 6
(Vitthatadhana suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
6. Sattimāni bhikkhave, dhanāni, katamāni satta:
Saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, hiridhanaṃ, ottappadhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ, paññādhanaṃ.
(1) Katamañca bhikkhave, saddhādhanaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti. Saddahati tathāgatassa bodhiṃ: itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā"ti idaṃ vuccati bhikkhave, saddhādhanaṃ.

1Saddhābalaṃ ciriyañca machasaṃ
[BJT Page 286] [\x 286/]

(2) Katamañca bhikkhave, sīladhanaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Idaṃ vuccati bhikkhave, sīladhanaṃ.

(3) Katamañca bhikkhave, hiridhanaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako hirimā hoti. Hiriyati kāyaduccaritena vacīduccaritena, manoduccaritena, hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Idaṃ vuccati bhikkhave, hiridhanaṃ.

(4) Katamañca bhikkhave, ottappadhanaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti. Ottapati kāyaduccaritena, vaciduccaritena, manoduccaritena, ottapati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Idaṃ vuccati bhikkhave, ottappadhanaṃ.

(5) Katamañca bhikkhave, sutadhanaṃ:

[PTS Page 006] [\q 6/] idha bhikkhave, ariyasāvako bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ, brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti, dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, idaṃ vuccati bhikkhave, sutadhanaṃ.

(6) Katamañca bhikkhave, cāgadhanaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati, muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yāvayogo dānasaṃvibhāgarato. Idaṃ vuccati bhikkhave, cāgadhanaṃ.

(7) Katamañca bhikkhave, paññādhanaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhaya gāminiyā. Idaṃ vuccati bhikkhave, paññādhanaṃ.
Imāni kho bhikkhave, satta dhanānī, ti.

8. Saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiri ottappiyaṃ dhanaṃ
Sutadhanaṃ ca cāgo ca paññā ve sattamaṃ dhanaṃ.

9. Yassa ete dhanā atthi itthiyā purisassa vā
Adaḷiddoti taṃ āhu amoghaṃ tassa jīvitaṃ.

10. Tasmā saddhañca sīlañca pasādaṃ dhammadassanaṃ
Anuyuñjetha medhāvi saraṃ buddhāna sāsananti.

[BJT Page 288] [\x 288/]

7. 1. 1. 7.
(Uggamahāmattasuttaṃ) (sāvatthinidānaṃ)
7. Atha kho uggo rājamahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggo rājamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca:

Acchariyaṃ bhante, abbhūtaṃ bhante, yāva aḍḍho cāyaṃ bhante, migāro rohaṇeyyo yāva mahaddhano yāva mahābhogoti.

[PTS Page 007] [\q 7/]
Kiva aḍḍhā panugga, migāro rohaṇeyyo kīva mahaddhano kīva mahābhogoti.

Sataṃ bhante, sahassānaṃ hiraññassa, ko pana vādo rūpiyassāti?

Atthi kho1 etaṃ ugga dhanaṃ, netaṃ natthiti vadāmi. Tañca kho etaṃ ugga, dhanaṃ sādhāraṇaṃ agginā udakena rājūhi corehi appiyehi dāyādehi.

Satta kho imāni ugga, dhanāni asādhāraṇāni agginā udakena rājūhī corehi appiyehi dāyādehi. Katamāni satta:

Saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, hiridhanaṃ, ottappadhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ, paññādhanaṃ. Imāni kho ugga, satta dhanāni asādhāraṇāni agginā udakena rājūhī corehi appiyehi dāyādehi, ti.

11. Saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiri ottappiyaṃ dhanaṃ
Sutadhanaṃ ca cāgo ca paññā ve sattamaṃ dhanaṃ.

12. Yassa ete dhanā atthi itthiyā purisassa vā
Save mahaddhano loke ajeyyo devamānuse.

13. Tasmā saddhañca sīlañca pasādaṃ dhammadassanaṃ
Anuyuñjetha medhāvi saraṃ buddhāna sāsananti.

7. 1. 1. 8
(Sattasaññojana suttaṃ)
(Sāvatthi nidānaṃ)

8. Sattimāni bhikkhave, saññojanānī. Katamāni satta:

Anunayasaññojanaṃ, paṭighasaññojanaṃ, diṭṭhisaññojanaṃ, vicikicchāsaññojanaṃ, mānasaññojanaṃ, bhavarāgasaññojanaṃ, avijjāsaññojanaṃ.
Imāni kho bhikkhave satta saññojanānīti.

1. Atthiko sīmu.

[BJT Page 290] [\x 290/]

7. 1. 1. 9
(Saññojanappahāna suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

9. Sattannaṃ bhikkhave, saññojanānaṃ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Katamesaṃ sattannaṃ:

[PTS Page 008] [\q 8/]
Anunayasaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Paṭighasaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Diṭṭhisaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Vicikicchāsaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Mānasaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Bhavarāgasaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Avijjāsaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati.

Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ saññojanānaṃ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayasaññojanaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayapaṭighasaññojanaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayadiṭṭhisaññojanaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppāda dhammaṃ yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayavicikicchāsaññojanaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayamānasaññojanaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayabhavarāgasaññojanaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayaavijjāsaññojanaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyati anuppādadhammaṃ, ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu acchecchi taṇhaṃ, vāvattayi saññojanaṃ, sammā mānābhi samayā antamakāsi dukkhassāti.

7. 1. 1. 10
(Macchariyasaṃyojana suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

10. Sattimānī bhikkhave, saññojanāni: katamāni satta:

Anunayasaññojanaṃ, paṭighasaññojanaṃ, diṭṭhisaññojanaṃ, vicikicchāsaññojanaṃ, mānasaññojanaṃ, issāsaññojanaṃ, macchariyasaññojanaṃ

Imāni kho bhikkhave, satta saññojanānīti.

Dhanavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ:

[PTS Page 009] [\q 9/]
Dvepiyāni balaṃdhanaṃ, saṅkhittaṃceva vitthataṃ
Uggaṃsaññojanaṃceva pahānaṃ macchariyenacā, ti. 1

1 Dve piyadve bala dhanaṃ asaññi me saṅkhittañceva vitthataṃ.
Uggasaññojanaṃ ceva pahānamacchariyena cā, ti sīmu.

[BJT Page 292] [\x 292/]

2. Anusayavaggo
7. 1. 2. 1
(Anusaya suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
11. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta:

Kāmārāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo.

Ime kho bhikkhave, satta anusayāti.

7. 1. 2. 2
(Anusayappahāna suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

12. Sattannaṃ bhikkhave anusayānaṃ pahānāya1 samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Katamesaṃ sattannaṃ:
Kāmarāgānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Paṭighānusayassapahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Diṭṭhānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Vicikicchānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Mānānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Bhavarāgānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Avijjānusayassa pahānāya mucchedāya brahmacariyaṃ vussati.

Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ pahānāya samucchodāya brahmacariyaṃ vussati.
Yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno kāmarāgānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato2 āyatiṃ anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhūno paṭighānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato2 āyatiṃ anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno diṭṭhānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato2 āyatiṃ anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno vicikicchānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno mānānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno bhavarāgānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno avijjānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu niranusayo3 acchecchi taṇhaṃ vāvattayi4 saññojanaṃ sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassāti.
[PTS Page 010] [\q 10/]

7. 1. 2. 3.
(Kulūpagamana suttaṃ)*
(Sāvatthinidānaṃ)

13. Sattahi bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā nālaṃ upagantuṃ, upagantvā vā nālaṃ upanisīdituṃ. Katamehi sattahī:

Na manāpena paccuṭṭhenti. Na manāpena abhivādenti. Na manāpena āsanaṃ denti. Santamassa pariguhanti. Bahukampi thokaṃ denti. Paṇītampi lūkhaṃ denti. Asakkaccaṃ denti no sakkaccaṃ.

Imehi kho bhikkhave, sattahi aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā nālaṃ upagantuṃ, upagantvā vā nālaṃ upanisīdituṃ.

1. "Samugghātāya" itica, sīmu. 2. Anabhāvaṃkato machasaṃ 3. Niranusayo machasaṃ, nadissate 4. Vivattayi machasaṃ, *kulasutta machasaṃ.

[BJT Page 294] [\x 294/]

Sattahi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā alaṃ upagantuṃ, upagantvā vā alaṃ upanisīdituṃ. Katamehi sattahi
Manāpena paccuṭṭhenti, manāpena abhivādenti, manāpena āsanaṃ denti, santamassa na pariguhanti, bahukampi bahukaṃ denti, paṇītampi paṇītaṃ denti, sakkaccaṃ denti no asakkaccaṃ.

Imehi kho bhikkhave sattahi aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā alaṃ upagantuṃ, upagantvā vā alaṃ upanisīditunti.

7. 1. 2. 4
(Āhuneyyapuggala suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
14. Sattime bhikkhave puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta:

Ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhi, diṭṭhappatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī,

[PTS Page 011] [\q 11/]
Ime kho bhikkhave satta puggalā āhuneyyā, pāhuneyyā, dakkhiṇeyyā, añjalikaraṇīyā, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

7. 2. 9. 5
(Udakūpamapuggala suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
15. Sattime bhikkhave udakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame satta:

Idha bhikkhave ekacco puggalo sakiṃ nimuggo nimuggova hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā nimujjati. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā ṭhito hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā vipassati. Viloketi. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā patarati. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.

(1) Kathañca bhikkhave puggalo sakiṃ nimuggo nimuggova hoti: idha pana bhikkhave ekacco puggalo samannāgato hoti ekanta kāḷakehi akusalehi dhammehī. Evaṃ kho bhikkhave puggalo sakiṃ nimuggo nimuggova hoti.

[BJT Page 296] [\x 296/]

(2) Kathañca bhikkhave puggalo ummujjitvā nimujjati: idha bhikkhave ekacco puggalo ummujjati " sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaṃ kusalesu dhammesu, sādhu paññā kusalesu dhammesū"ti tassa sā saddhā neva tiṭṭhati, no vaḍḍhati, hāyateva.Tassa sā hiri neva tiṭṭhati,no vaḍḍhati,hāyateva. Tassa taṃ ottappaṃ neva tiṭṭhati, no vaḍḍhati, hāyateva. Tassa taṃ viriyaṃ neva tiṭṭhati, no vaḍḍhati, hāyateva. Tassa sā paññā neva tiṭṭhati, no vaḍḍhati, hāyateva. Evaṃ kho bhikkhave puggalo ummujjitvā nimujjati.

(3) Kathañca bhikkhave puggalo ummujjitvā ṭhito hoti: [PTS Page 012] [\q 12/] idha bhikkhave ekacco puggalo ummujjati " sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādha hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaṃ kusalesu dhammesu, sādhu paññā kusalesu dhammesu"tī. Tassa sā saddhā neva hāyati, no vaḍḍhati, ṭhitā hoti. Tassa sā hiri neva hāyati, no vaḍḍhati, ṭhitā hoti. Tassa taṃ ottappaṃ neva hāyati, no vaḍḍhati, ṭhitā hoti. Tassa taṃ viriyaṃ neva hāyati, no vaḍḍhati, ṭhitā hoti, tassa sā paññā neva hāyati, no vaḍḍhati, ṭhitā hoti. Evaṃ kho bhikkhave puggalo ummujjitvā ṭhito hoti.

(4) Kathañca bhikkhave puggalo ummujjitvā vipassati, viloketi: idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjati "sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaṃ kusalesu dhammesu, sādhu paññā kusalesu dhammesū"ti. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano. Evaṃ kho bhikkhave puggalo ummujjitvā vipassati. Viloketi.

(5) Kathañca bhikkhave puggalo ummujjitvā patarati: idha bhikkhave ekacco puggalo ummujjati " sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaṃ kusalesu dhammesu, sādhu paññā kusalesu dhammesū"ti. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmi hoti. Sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti. Evaṃ kho bhikkhave puggalo ummujjitvā patarati.

(6) Kathañca bhikkhave puggaloummujjitvā patigādhappatto hoti: idha bhikkhave ekacco puggalo ummujjati " sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaṃ kusalesu dhammesu, sādhu paññā kusalesu dhammesū"ti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tatthaparinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Evaṃ kho bhikkhave puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti.

(7) Kathañca bhikkhave puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo: [PTS Page 013] [\q 13/] idha bhikkhave ekacco puggalo ummujjati "sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaṃ kusalesu dhammesu, sādhu paññā kusalesu dhammesu"ti. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto vimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ kho bhikkhave puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.

Ime kho bhikkhave satta udakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.

[BJT Page 298] [\x 298/]

7. 1. 2. 6
(Aniccānupassī suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

16. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta:

(1) Idha bhikkhave, ekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṃ bhikkhave, paṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Aniccānupassī
(2) Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. Tassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. Ayaṃ bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

(3) Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṃ [PTS Page 014] [\q 14/] orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave, tatiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

(4) Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave, catuttho puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

(5) Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave, pañcamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

(6) Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave, chaṭṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno aññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Ayaṃ bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo, pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

7. 1. 2. 7
(Dukkhānupassi suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
17. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta:

Idha bhikkhave, ekacco puggalo sabbasaṅkhāresu dukkhānupassī viharati dukkhasaññī dukkhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyo
Pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassasāti.

[BJT Page 300] [\x 300/]
7. 1. 2. 8
(Anattānupassī suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

18. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta:

Idha bhikkhave, ekacco puggalo sabbadhammesu anattānupassī viharati anattasaññī anattapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

7. 1. 2. 9
(Sukhānupassī suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

19. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta:

Idha bhikkhave, ekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññi sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṃ bhikkhave, paṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññi sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. Tassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. Ayaṃ bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññi sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti ayaṃ bhikkhave, tatiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

[PTS Page 015] [\q 15/]
Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave catuttho puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave, pañcamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave chaṭṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī. Ayaṃ bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

[BJT Page 302] [\x 302/]
7. 1. 2. 10
(Niddasavatthusuttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

20. Sattimāni bhikkhave, niddasavatthūni, katamāni satta.

Idha bhikkhave, bhikkhū sikkhāsamādāne tibbacchando hoti āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo. Dhammanisantiyā tibbacchando hoti āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo. Icchāvinaye tibbacchando hoti āyatiñca icchāvinaye avigatapemo, paṭisallāne tibbacchando hoti āyatiñca paṭisallāne avigatapemo. Viriyārambhe tibbacchando hoti āyatiñca viriyārambhe avigata pemo. Satinepakke tibbacchando hoti āyatiñca satinepakke avigatapemo. Diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo.
Imāni kho bhikkhave, satta niddasavatthuniti.
Anusayavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ:

Dve anusayā kulaṃ puggalaṃ udakūpamañca pañcamaṃ,
Aniccaṃ dukkhaṃ anattā ca sukha niddasa vatthuhī te dasāti,

[PTS Page 016] [\q 16/]
[BJT Page 304] [\x 304/]

3. Vajjisattaka vaggo.
7. 1. 3. 1
(Sārandada suttaṃ)
21. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati sārandade cetiye.

Atha kho sambahulā licchavī yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te licchavi bhagavā etadavoca:
Satta vo licchavi, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhūkaṃ manasi karotha, bhāsissāmiti. Evambhanteti kho te licchavī bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:
Katame ca licchavī satta aparihānīyā dhammā:

(1) Yāvakīvañca licchavī, vajjī abhiṇhaṃ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā, vuddhiyeva licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(2) Yāvakīvañca licchavī, vajjī samaggā sannipatissantī, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā vajjīkaraṇīyāni karissanti vuddhiyeva licchavī vajjīnaṃ pāṭikkhā no parihāni.

(3) Yāvakīvañca licchavī, vajjī apaññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na samucchindissanti, yathā paññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti, vuddhiyeva licchavī vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(4) Yāvakīvañca licchavī, vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā, te sakkarissanti, garukarissanti, mānessanti, pūjessanti, tesañca sotabbaṃ maññissanti, vuddhiyeva licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(5) Yāvakīvañca licchavī, vajji yā tā kulitthiyo kulakumāriyo, tā na okassa1 pasayha vāsessanti, vuddhiyeva licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(6) Yāvakīvañca licchavī, vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca, tāni sakkarissanti, garukarissanti, [PTS Page 017] [\q 17/] mānessanti. Pūjessanti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpessanti, vuddhiyeva licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

1 Okkassa syā

[BJT Page 306] [\x 306/]
(7) Yāvakīvañca licchavī, vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇaguttī susaṃvihitā bhavissati "kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyunti" vuddhiyeva licchavī, vajjīnaṃ pāṭiṅkhā no parihānī.

Yāvakīvañca licchavī, ime satta aparihāniyā dhammā vajjisu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajjī sandissanti, vuddhiyeva licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānīti.

7. 1. 3. 2
(Vassakārasuttaṃ)
22. Evamme sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati, gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehi putto vajji abhiyātukāmo hoti.

So evamāha: ahaṃ ime vajji evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve ucchecchāmi1 vajji vināsessāmi vajji anayabyasanaṃ āpādessāmīti.

Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehi putto vassakāraṃ brāhmaṇaṃ magadhamahāmattaṃ2 āmantesi: ehi tvaṃ brāhmaṇa, yena bhagavā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha:

"Rājā bhante māgadho ajātasattu vedehi putto bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī, ti. Evañca vadehi: rājā bhante māgadho ajātasattu vedehiputto vajji abhiyātukāmo, so evamāha: ahaṃ ime vajji evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve ucchecchāmi1 vajji vināsessāmi vajji anayabyasanaṃ [PTS Page 018] [\q 18/] āpādessāmi, ti. Yathā3 bhagavā vyākararoti taṃ sādhukaṃ uggahetvā mama āroceyyāsī, na hi tathāgatā vitathaṃ bhaṇantī"ti.

Evaṃ bhoti kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto4 rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisīnno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto4 bhagavantaṃ etadavoca:

Rājā bho gotama māgadho ajātasattu vedehiputto bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati.

1. Ucchejjīssāmi syā. 2. Māgadhamahā mattaṃ, machasaṃ. 3. Yathā te machasaṃ 4. Māgadhamavāmatto machasaṃ

[BJT Page 308] [\x 308/]
Rājā bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto vajji abhiyātukāmo. So evamāha: ahaṃ ime vajji evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve ucchecchāmi, vajji vināsessāmi, vajji anayabyasanaṃ āpādessāmiti.

Tena kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piṭṭhito1 hoti bhagavantaṃ vijayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānanda āmantesi:

(1) Kinti te ānanda sutaṃ vajji abhiṇhaṃ sannipātā sannipāta bahulāti?

Sutaṃ me taṃ bhante, vajji abhiṇhaṃ sannipātā sannipātabahulāti.

Yāvakīvañca ānanda, vajji abhiṇhaṃ sannipātā bhavissanti, sannipātabahulā, vuddhiyeva ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(2) Kinti te ānanda, sutaṃ, vajji samaggā sannipatanti samaggā vuṭṭhahanti samaggā vajjikaraṇīyāni karontīti?

Sutaṃ me taṃ bhante, vajji samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti samaggā vajjikaraṇīyāni karontīti.

Yāvakīvañca ānanda, vajji samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti samaggā [PTS Page 019] [\q 19/] vajjikaraṇīyāni karissanti, vuddhiyeva ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(3) Kinti te ānanda, sutaṃ vajji apaññattaṃ na paññāpenti, paññattaṃ na samucchindanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantīti. ?

Sutaṃ metaṃ bhante, vajji apaññattaṃ na paññāpenti, paññattaṃ na samucchindanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantīti.

Yāvakīvañca ānanda, vajji paññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na samucachindissanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti, vuddhiyeva ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(4) Kinti te ānanda, sutaṃ vajji ye te vajjīnaṃ vajji mahallakā, te sakkaronti garukaronti1 mānenti pūjenti, tesañca sotabbaṃ maññanti?

Sutaṃ metaṃ bhante, vajji ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā, te sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, tesañca sotabbaṃ maññantīti.

1. Piṭaṭhito ṭhito machasaṃ 1 garuṃkaronti machasaṃ.

[BJT Page 310] [\x 310/]

Yāvakīvañca ānanda, vajji ye te vajjīnaṃ vajji mahallakā te sakkarissanti garukarissanti mānessanti pūjessanti tesañca sotabbaṃ maññissantī, vuddhiyeva ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(5) Kinti te ānanda, sutaṃ vajji yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsentīti?
Sutaṃ metaṃ bhante, vajji yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsentīti,

Yāvakīvañca ānanda, vajji yā tā kulittiyo kulakumāriyo tā na okassa1 pasayha vāsessantī, vuddhiyeva ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(6) Kinti te ānanda, sutaṃ vajji yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkaronti garukaronti mānenti pūjentī, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpentīti?

Sutaṃ metaṃ bhante, vajji yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpentīti.

Yāvakīvañca ānanda, vajji [PTS Page 020] [\q 20/] yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkarissanti, garukarissanti mānessanti, pūjessanti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpessanti, vuddhiyeva ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(7) Kinti te ānanda, sutaṃ vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā, "kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyu"nti.

Sutaṃ metaṃ bhante vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā bhavissati " kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyu'nti.

Yāvakīvañca ānanda, vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā bhavissati "kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyunti' vuddhiyeva ānanda vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānīti.

1 Okkassa syā

[BJT Page 312] [\x 312/]

Atha kho bhagavā vassakāraṃ brāhmaṇaṃ magadhamahāmattaṃ āmantesi. Ekamidāhaṃ brāhmaṇa, samayaṃ vesāliyaṃ viharāmi sārandade cetiye. Tatrāhaṃ brāhmaṇa vajjīnaṃ ime satta aparihāniye dhamme desesiṃ. Yāvakīvañca brāhmaṇa, ime satta aparihāniyā dhammā vajjisu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajji sandissanti, vuddhiyeva brāhmaṇa, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānīti.

Evaṃ vutte vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca: ekamekenapi bho gotama, aparihāniyena dhammena samannāgatānaṃ vajjīnaṃ vuddhiyeva pāṭikaṅkhā no parihāni, ko pana vādo sattahi aparihāniyehi dhammehi? Akaraṇīyā ca bho gotama, vajji raññā māgadhena ajātasattunā vedehi puttena yadidaṃ yuddhassa aññatra [PTS Page 021] [\q 21/] upalāpanā1 aññatra mithubhedā.

Handacadāni mayaṃ bho gotama, gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahūkaraṇiyāti. Yassadāni tvaṃ brāhmaṇa, kālaṃ maññasīti.

Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmiti.

7. 1. 3. 3.
(Bhikkhu aparihānīya suttaṃ)
23. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati. Gijjhakuṭe pabbate. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: satta vo bhikkhave aparihāniye dhamme desissāmi. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmiti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Katame ca bhikkhave satta aparihānīyā dhammā:

(1) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū abhiṇhaṃ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

(2) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū samaggā sannipatissantī, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā saṅghakaraṇīyāni karissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(3) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū appaññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na samucchindissanti, yathā paññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānī.

(4) Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū ye te bhikkhū therā rattaññucirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā2, te sakkarissanti garukarissanti mānessanti pūjessanati, tesañca sotabbaṃ maññissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

1Upalāpanāya machasaṃ 2. Saṅghaparināyikā sīmu.

[BJT Page:314] [\x 314/]
(5) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū uppannāya taṇhāya ponobhavikāya na vasaṃ gacchissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

(6) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu araññesu1 senāsanesu sāpekkhā [PTS Page 022] [\q 22/] bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(7) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū paccattaṃyeva satiṃ upaṭṭhapessanti: kinti anāgatā ca pesalā sabrahmacārī āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā sabrahmacārī phāsuṃ vihareyyunti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

Yāvakīvañca bhikkhave ime satta aparihānīyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkā no parihānīti.

7. 1. 3. 4
(Dutiyabhikkhū aparihāniya suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

24. Satta vo bhikkhave, aparihānīye dhamme desissāmi. Taṃ sunātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmiti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: katame ca bhikkhave, satta aparihānīyā dhammā:

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na kammārāmā bhavissanti, na kammārāmataṃ anuyuttā, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na bhassārāmā bhavissanti na bhassāramataṃ anuyuttā,vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na niddārāmā bhavissanti na niddāramataṃ anuyuttā,vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na saṅgaṇikārāmā bhavissanti na saṅgaṇikārāmataṃ anuyuttā,vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na pāpicchā bhavissanti pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na pāpamittā bhavissanti na pāpasahāyā na pāpasampavaṅkā bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu na oramattakena visesādhigamena antarāvosānaṃ āpajjissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānī.

Yāvakīvañca bhikkhave, ime satta aparihānīyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānīti.

7. 1. 3. 5
(Tatiyabhikkhū aparihānīya suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

25. Satta vo bhikkhave, aparihānīye dhamme desissāmi, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi karotha bhāsissāmiti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: [PTS Page 023] [\q 23/] katame ca bhikkhave, satta aparihānīyā dhammā.

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū saddhā bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

1Āraññakesu machasaṃ

[BJT Page 316] [\x 316/]
Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū hirimā1 bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu ottāpino bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū bahussutā bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu āraddhaviriyā bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu satimā2 bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu paññāvanto bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

Yāvakīvañca bhikkhave, ime satta aparihānīyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti. Imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānīti.

7. 1. 3. 6
(Catutthabhikkhu aparihānīya suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

26. Satta vo bhikkhave, aparihānīye dhamme desissāmi. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmiti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: katame ca bhikkhave, satta aparihānīyā dhammā:

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū satisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānī.

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu viriyasambojjhaṅgaṃ bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū pītisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti. Vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū samādhi sambojjhaṅgaṃ bhāvessanti. Vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

Yāvakīvañca bhikkhave, ime satta aparihānīyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānīti.

[PTS Page 024] [\q 24/]
7. 1. 3. 7
(Pañcama bhikkhū aparihānīya suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

27. Satta vo bhikkhave, aparihānīye dhamme desissāmi. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmiti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: katame ca bhikkhave, satta aparihānīyā dhammā:

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū aniccasaññaṃ bhāvessantī, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānīti.

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū anattasaññaṃ bhāvessanti,vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu asubhasaññaṃ bhāvessanti. Vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū ādīnavasaññaṃ bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū pahānasaññaṃ bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhu virāgasaññaṃ bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū nirodhasaññaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānī.

Yāvakīvañca bhikkhave, ime satta aparihānīyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānīti.

1. Hirimanto machasaṃ, 2 satimanto machasaṃ.

[BJT Page 318] [\x 318/]

7. 1. 3. 8
(Sekha aparihānīya suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

28. Sattime bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame satta:
Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā, santi kho pana saṅghe saṅghakaraṇīyānī, tatra sekho bhikkhu iti paṭisañcikkhati. " Santi kho pana saṅghe therā rattaññū cirapabbajitā bhāravāhino te tena paññāyissantī"ti attanā voyogaṃ1 āpajjati.

Ime kho bhikkhave, satta dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

Sattime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame satta:
[PTS Page 025] [\q 25/]

Na kammārāmatā, na niddārāmatā, na bhassārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, santi kho pana saṅghe saṅghakaraṇīyāni, tatra sekho bhikkhu iti paṭisañcikkhati: " santi kho pana saṅghe therā rattaññu cirapabbajitā bhāravāhino te tena paññāyissantī"ti attanā na voyogaṃ āpajjati.

Ime kho bhikkhave, satta dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantiti.

7.1.3.9
(Upāsaka aparihānīya suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
Sattime bhikkhave, dhammā upāsakassa parihānāya saṃvattanti. Katame satta:

Bhikkhu dassanaṃ hāpeti, saddhammasavaṇaṃ pamajjati, adhisīle na sikkhati, appasādabahulo hoti bhikkhūsu theresu ceva navesuca majjhimesu ca, upārambhacitto dhammaṃ suṇāti randhagavesī, ito ca bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati, tattha ca pubbakāraṃ karoti.

Ime kho bhikkhave, satta dhammā upāsakassa parihānāya saṃvattanti.

1. Na tesu yogaṃ machasaṃ

[BJT Page:320] [\x 320/]
Sattime bhikkhave, dhammā upāsakassa aparihānāya saṃvattanti. Katame satta:

Bhikkhudassanaṃ na hāpeti. Saddhammasavaṇaṃ nappamajjati. Adhisīle sikkhati. Pasādabahulo hoti bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca. Anupārambhacitto dhammaṃ suṇāti na randhagavesī. Na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati. Idha ca pubbakāraṃ karoti.

Ime kho bhikkhave, satta dhammā upāsakassa aparihānāya saṃvattantīti. 1

[PTS Page 026] [\q 26/]
14. Dassanaṃ bhāvitattānaṃ yo hāpeti upāsako,
Savaṇaṃ ca ariyadhammānaṃ adhisīle na sikkhati.

15. Appasādo ca bhikkhūsu bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati,
Upārambhacitto ca saddhammaṃ sotu micchati.

16. Ito ca bahiddhā aññaṃ dakkhiṇeyyaṃ gavesati,
Tattheva ca pubbakāraṃ yo karoti upāsako,

17. Ete kho parihānīye satta dhamme sudesite,
Upāsako sevamāno saddhammā parihāyati.

18. Dassanaṃ bhāvitattānaṃ yo na hāpeti upāsako,
Savaṇaṃ ca ariyadhammānaṃ adhisīle ca sikkhati.

19. Pasādo cassa bhikkhūsu bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati,
Anupārambhacitto ca saddhammaṃ sotumicchati.

20. Nayito bahiddhā aññaṃ dakkhiṇeyyaṃ gavesati,
Idheva ca pubbakāraṃ yo karoti upāsako.

21. Ete kho aparihānīye satta dhamme sudesite,
Upāsako sevamāno saddhammā na parihāyati.

7. 1. 3. 10
(Upāsaka vipatti suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
30. Sattimā bhikkhave, upāsakassa vipattiyo bhikkhu dassanaṃ hāpeti, saddhammasavaṇaṃ pamajjati, adhisīle na sikkhati, appasādabahulo hoti bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca, upārambhacitto dhammaṃ suṇāti randhagavesi, ito ca bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati, tattha ca pubbakāraṃ karoti

Sattimā bhikkhave, upāsakassa sampattiyo bhikkhudassanaṃ na hāpeti. Saddhammasavaṇaṃ nappamajjati. Adhisīle sikkhati. Pasādabahulo hoti bhikkhusu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca. Anupārambhacitto dhammaṃ suṇāti na randhagavesī. Na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati. Idha ca pubbakāraṃ karoti.

1. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā. Machasaṃ

[BJT Page 322] [\x 322/]
7. 1. 3. 11
(Upāsaka parābhava suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

31. Sattime bhikkhave, upāsakassa parābhavā bhikkhu dassanaṃ hāpeti, saddhammasavaṇaṃ pamajjati, adhisīle na sikkhati, appasādabahulo hoti bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca, upārambhacitto dhammaṃ suṇāti randhagavesī, ito ca bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati, tattha ca pubbakāraṃ karoti.

Sattime bhikkhave, upāsakassa bambhavā. 1. Katame satta:

Bhikkhudassanaṃ na hāpeti. Saddhammasavaṇaṃ nappamajjati. Adhisīle sikkhati. Pasādabahulo hoti bhikkhūsu theresu ca navesu ca majjhimesu ca. Anupārambhacitto dhammaṃ suṇāti na randhagavesi. Na ito baviddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati. Idha ca pubbakāraṃ karoti.

Ime kho bhikkhave, satta upāsakassa sambhavāti.

[PTS Page 027] [\q 27/]
22. Dassanaṃ bhāvitattānaṃ yo hāpeti upāsako,
Savaṇañca ariyadhammānaṃ adhisīle na sikkhati.

23. Appasādo ca bhikkhūsu bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati,
Upārambhacitto ca saddhammaṃ sotu micchati.

24. Ito ca bahiddhā aññaṃ dakkhiṇeyyaṃ gavesati,
Tattheva ca pubbakāraṃ yo karoti upāsako,

25. Ete kho parihānīye satta dhamme sudesite,
Upāsako sevamāno saddhammā parihāyati.

26. Dassanaṃ bhāvitattānaṃ yo na hāpeti upāsako,
Savaṇaṃ ca ariyadhammānaṃ adhisīle ca sikkhati.

27. Pasādo cassa bhikkhūsu bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati,
Anupārambhacitto ca saddhammaṃ sotumicchati.

28. Nayito bahiddhā aññaṃ dakkhiṇeyyaṃ gavesati,
Idheva ca pubbakāraṃ yo karoti upāsako.

29. Ete kho aparihānīye satta dhamme sudesite,
Upāsako sevamāno saddhammā na parihāyatī'ti.

Vajjisattakavaggo tatiyo*

Tassuddānaṃ
Sārandado vassakāro aparihānīya pañcakaṃ2
Sekho ca parihānī ca vipatti ca parābhavo cāti.

1. Sattimā bhikkhave, upāsakassa sampadā machasaṃ
2. Sārandavassakāro ca tisattakāni bhikkhukā,
Bodhisaññā dve ca hāni vipatti ca parābhavo"ti machasaṃ
Sārandado vassakāro bhikkhukammaṃ ca saddhiyaṃ
Bodhisaññaṃ sekho ca parihāni vipattiparābhavo cāti sīmu.
* Vajjivaggosīmu, syā

[BJT Page 324] [\x 324/]

4 Devatā vaggo.
7. 1. 4. 1
(Appamādagārava suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

32. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena [PTS Page 028] [\q 28/] bhagavā tenupasaṅkamī. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca:

Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame satta:

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā. Ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī, tī

Idamavoca sā devatā, samanuñño ahosi satthā.

Atha kho sā devatā samanuñño me satthāti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī.

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: imaṃ bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya ratatiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave sā devatā maṃ etadavoca:

Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame satta:

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā, . Ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī, tī.

Idamavoca bhikkhave sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi, tī.

30. Satthugaru dhammagaru saṅghe ca tibbagāravo,
Samādhigaru ātāpi sikkhāya tibbagāravo.

31. Appamādagaru bhikkhū paṭisanthāragāravo,
Abhabbo parihānāya nibbānasseva santike, ti.

[BJT Page 326] [\x 326/]

7. 1. 4. 2
(Hirigārava suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

33. Imaṃ bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā [PTS Page 029] [\q 29/] yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave, sā devatā maṃ etadavoca:

Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī. Katame satta:

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, hirigāravatā, ottappagāravatā. Ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti, ti.

Idamavoca bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī, tī.

32. Satthugaru dhammagaru saṅghe ca tibbagāravo,
Samādhigaru ātāpī sikkhāya tibbagāravo.

33. Hirottappasampanno sappatisso sagāravo,
Abhabbo parihānāya nibbānasseva santike"ti.

7. 1. 4. 3
(Paṭhamasovacassatā suttaṃ)
(Sāvatthi nidānaṃ)

34. Imaṃ bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave, sā devatā maṃ etadavoca:

Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame satta:

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā, ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya
Saṃvattantīti.

Idamavoca bhikkhave, sā devatā idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhīṇaṃ katvā katthevantaradhāyīti.

34. Satthugaru dhammagaru saṅghe ca tibbagāravo,
Samādhigaru ātāpi sikkhāya tibbagāravo.

35. Kalyāṇamitto suvaco sappatisso sagāravo,
Abhabbo parihānāya nibbānasseva santiketi.

[PTS Page 030] [\q 30/]
[BJT Page 328] [\x 328/]

7. 1. 4. 4.
(Dutiya sovacassatā suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

35. Imaṃ bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave, sā devatā maṃ etadavoca:

Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame satta:

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā. Ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantīti.

Idamavo ca bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.

Evaṃ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: imassa kho ahaṃ bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi:

Idha bhante, bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti satthugāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na satthugāravā, te ca satthugāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū satthugāravā tesaṃ ca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca dhammagāravo hoti dhammagāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na dhammagāravā ke ca dhammagāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū dhammagāravā tesaṃ ca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca saṅghagāravo hoti saṅghagāravatāya ca vaṇṇavādī.Ye caññe bhikkhū na saṅghagāravā te ca saṅghagāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū saṅghagāravā tesaṃ ca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kāleka.Attanā ca sikkhāgāravo hoti sikkhāgāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na sikkhāgāravā te ca sikkhāgāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū sikkhāgāravā tesaṃ ca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca samādhigāravo hoti samādhigāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na samādhigāravā teca samādhigāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū samādhigāravā tesaṃ ca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca suvaco hoti sovacassatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na suvacā te ca sovacassatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū suvacā tesaṃ ca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca kalyāṇamitto hoti kalyāṇamittatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na kalyāṇamittā, te ca kalyāṇamittatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū kalyāṇamittā, tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālenā, ti.

Idamassa1 kho ahaṃ bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmiti.

Sādhu sādhu sāriputta, sādhu kho tvaṃ sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ajānāsi.

1 Idhassa machasaṃ.

[BJT Page 330] [\x 330/]

Idha sāriputta bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti satthugaravatāya ca vaṇṇāvādī. Ye caññe bhikkhū na satthugāravā, te ca satthugāravatāya [PTS Page 031] [\q 31/] samādapeti. Ye caññe bhikkhū satthugāravā tesaṃ ca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca dhammagāravo hoti dhammagāravatāya ca vaṇṇavādī.Ye caññe bhikkhū na dhammagāravā te ca dhammagāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū dhammagāravā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca saṅghagāravo hoti saṅghagāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na saṅghagāravā te ca saṅghagāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū saṅghagāravā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca sikkhāgāravo hoti sikkhāgāravatāya ca vaṇṇavādī.Ye caññe bhikkhū na sikkhāgāravā te ca sikkhāgāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū sikkhāgāravā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca samādhigāravo hoti samādhigāravatāya ca vaṇṇavādī.Ye caññe bhikkhū na samādhigāravā te ca samādhigāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū samādhigāravā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca suvaco hoti sovacassatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na suvacā te ca sovacassatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū suvacā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca kalyāṇamitto hoti kalyāṇamittatāya ca vaṇṇavādī. Ye cañaññe bhikkhū na kalyāṇamittā, te ca kalyāṇamittatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū kalyāṇamittā, tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālenā, ti.

Imassa kho sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti.

7. 1. 4. 5.
(Mitta suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
36. Sattahi bhikkhave, aṅgehi samannāgato mitto sevitabbo, katamehi sattahī:
Duddadaṃ dadāti, dukkaraṃ karoti, dukkhamaṃ khamati, guyhamassa āvikaroti, guyhaṃ assa pariguhati, āpadāsu na jahati, khīṇena nātimaññati. Imehi kho bhikkhave, sattahaṅgehi samannāgato mitto sevitabboti.

36. Duddadaṃ dadāti vittaṃ1 dukkaraṃ cāpi kubbati,
Athopissa duruttāni khamati dukkhamānipi.

37. Guyhaṃ cassa2 akkhāti guyhassa parigūhati,
Āpadāsu na jahāti khīṇena nātimaññati,

38. Yasmiṃ etāni ṭhānāni saṃvijjantīdha puggale,
So mitto mittakāmena bhajitabbo tathāvidhoti.

[PTS Page 032] [\q 32/]
7. 1. 4. 6
(Bhikkhumitta suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
37. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhūmitto sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo api panujjamānenapi. Katamehi sattahi:

Piyo ca hoti manāpo ca, garu ca, bhāvanīyo ca, vattā ca, vacanakkhamo ca, gambhīrañca kathaṃ kattā hoti, no ca aṭṭhāne niyojeti.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhumitto sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo api panujjamānenapī'ti.

1. Duddadaṃdadāti mitto machasaṃ 2. Guyhañca tassa machasaṃ

[BJT Page 332] [\x 332/]
39. Piyo ca garu bhāvanīyo vattā ca vacanakkhamo,
Gambhīrañca kathaṃ kattā no caṭṭhāne niyojaye.

40. Yasmiṃ etāni ṭhānāni saṃvijjantīdha puggale,
So mitto mittakāmena atthakāmānukampako,
Api nāsiyamānena bhajitabbo tathāvidhoti.

7. 1. 4. 7
(Paṭhamapaṭisambhidā suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

38. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva catasso paṭisambhidā sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Katamehi sattahi:

Idha bhikkhave, bhikkhū idaṃ me cetaso līnattanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ajjhattaṃ saṅkhittaṃ vā cittaṃ ajjhattaṃ me saṅkhittaṃ cittanti yathābhūtaṃ pajānāti. Bahiddhā vikkhittaṃ vā cittaṃ bahiddhā me vikkhittaṃ cittanti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, [PTS Page 033] [\q 33/] viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Sappāyāsappāyesu kho panassa dhammesu hīnappaṇītesu kaṇhasukkasappaṭibhāgesu nimittaṃ suggahītaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividitaṃ paññāya.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva catasso paṭisambhidā sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā"ti.

[PTS Page 034] [\q 34/]
7. 1. 4. 8.
(Dutiya paṭisambhidā suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
39. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato sāriputto catasso paṭisambhidā sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Katamehi sattahi:

Idha bhikkhave, sāriputto idaṃ me cetaso līnattanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ajjhattaṃ saṅkhittaṃ vā cittaṃ ajjhattaṃ me saṅkhittaṃ cittanti yathābhūtaṃ pajānāti. Bahiddhā vikkhittaṃ vā cittaṃ bahiddhā me vikkhittaṃ cittanti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti.

[BJT Page 334] [\x 334/]

Viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti,
Viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Sappāyāsappāyesu kho panassa dhammesu hīnappaṇītesu kaṇhasukkasappaṭibhāgesu nimittaṃ suggahītaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya.

Imehi kho bhikkhave sattahi dhammehi samannāgato sāriputto catasso paṭisambhidā sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī"ti.

7. 1. 4. 9.
(Paṭhama cittavasavattana suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

40. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū cittaṃ vasevatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. Katamehi sattahi:

Idha bhikkhave, bhikkhu samādhikusalo hoti, samādhissa samāpattikusalo hoti, samādhissa ṭhitikusalo hoti, samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti, samādhissa kallitakusalo1 hoti, samādhissa gocarakusalo hoti, samādhissa abhinīhārakusalo hoti.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhū cittaṃ vase vatteti, no ca bhikkhū cittassa vasena vattati.

7. 1. 4. 10.
(Dutiya cittavasavattana suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
41. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato sāriputto cittaṃ vase vatteti, no ca sāriputto cittassa vasena vattatī. Katamehi sattahī:

Idha bhikkhave, sāriputto samādhikusalo hoti, samādhissa samāpattikusalo, samādhissa ṭhitikusalo, samādhissa vuṭṭhānakusalo, samādhissa kallitakusalo, 1samādhissa gocarakusalo, samādhissa abhinīhārakusalo hoti.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato sāriputto cittaṃ vase vatteti, no ca sāriputto cittassa vasena vattati"ti.

1Kalyāṇakusalo machasaṃ

[BJT Page 336] [\x 336/]

7. 1. 4. 11
(Paṭhama niddasavatthu suttaṃ)
42. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā sāriputto pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pāvisi.

Atha kho āyasmato [PTS Page 035] [\q 35/] sāriputtassa etadahosi: atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yannūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyanti. Atha kho āyasmā sāriputto yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Tena kho pana samayena tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi: yo hi koci āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, " niddaso bhikkhū, ti alaṃ vacanāyāti.

Atha kho āyasmā sāriputto tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandi, na paṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 'Bhagavato santike etassa bhisitassa atthaṃ ājānissāmīti.

Atha kho āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca:
Idhāhaṃ bhante, pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Tassa mayhaṃ bhante, etadahosi: atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yannūnāhaṃ yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyanti. Atha khvāhaṃ bhante, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Tena kho pana bhante, samayena tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ sannisinnānaṃ [PTS Page 036] [\q 36/] sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi: yo hi koci āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, "niddaso bhikkhū, ti alaṃ vacanāyā, ti. Atha khvāhaṃ bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃ, na paṭikkosiṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmiṃ "bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmi, ti.

Sakkā nu kho bhante, imasmiṃ dhammavinaye kevalaṃ vassagaṇanamattena niddaso bhikkhūti paññapetūnti.

Na kho sāriputta, sakkā imasmiṃ dhammavinaye kevalaṃ vassagaṇanamattena niddaso bhikkhūti paññāpetuṃ.

Satta kho imāni sāriputta, niddasavatthūni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni satta:

[BJT Page 338] [\x 338/]
Idha sāriputta, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo. Dhammanisantiyā1 tibbacchando hoti āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo. Icchāvinaye tibbacchando hoti, āyatiñca icchāvinaye avigatapemo. Paṭisallāne tibbacchando hoti, āyatiñca paṭisallāne avigatapemo. Viriyārambhe tibbacchando hoti, āyatiñca viriyāramhe avigatapemo. Satinepakke tibbacchando hoti, āyatiñca satinepakke avigatapemo. Diṭṭipaṭivedhe tibbacchando hoti, āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo.

Imāni kho sāriputta, satta niddasavatthūni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni.
Imehi kho sāriputta, sattahi niddasavatthūhi, samannāgato bhikkhū dvādasa cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti alaṃ vacanāya. Catuvīsatiṃ cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti [PTS Page 037] [\q 37/] alaṃ vacanāya. Chantiṃsati cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti alaṃ vacanāya. Aṭṭhacattārīsañcepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

7. 1. 4. 12
(Dutiya niddasavatthu suttaṃ)
43. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā ānando pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya kosambiyaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: atippago kho tāva kosambiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yannūnā, haṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyanti.

Atha kho āyasmā ānando yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodi. Sammodaniyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Tena kho pana samayena tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi: yo hi koci āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, " niddaso bhikkhū, ti alaṃ vacanāyāti,

Atha kho āyasmā ānando tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandi, na paṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi "bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmi, ti.

Atha kho āyasmā ānando kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando [PTS Page 038] [\q 38/] bhagavantaṃ etadavoca:
1. Dhammanikantiyā sīmu.

[BJT Page 340] [\x 340/]
Idhāhaṃ bhante, pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya kosambiyaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Tassa mayhaṃ bhante, etadahosi: atippago kho tāva kosambiyaṃ pīṇḍāya carituṃ, yannūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyantī.
Atha khvāhaṃ bhante, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ.

Tena kho pana bhante, samayena tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ sannisinnānaṃ ayamantarā kathā udapādi:

Yo hi koci āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

Atha khvāhaṃ bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃ, na paṭikkosiṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ "bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmī, ti.

Sakkā nu kho bhante, imasmiṃ dhammavinaye kevalaṃ vassagaṇanamattena niddaso bhikkhūti1 paññāpetunti. Na kho ānanda sakkā imasmiṃ dhammavinaye kevalaṃ vassagaṇanamattena

Niddaso bhikkhūti1 paññāpetunti.
Satta kho imāni ānanda niddasavatthuni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni. Katamāni satta:

Idhānanda, bhikkhu saddho hoti. Hirimā hoti. Ottappī hoti. Bahussuto hoti. Āraddhavīriyo hoti. Satimā hoti. Paññavā hoti.

Imāni kho ānanda satta niddasavatthuni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni.

[PTS Page 039] [\q 39/]
Imehi kho ānanda sattahi niddasavatthuhi samannāgato bhikkhū dvādasa cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti alaṃ vacanāyāti. Catuvīsatiñcepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti alaṃ vacanāya. Chattiṃsati cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti alaṃ vacanāya. Aṭṭhacattārīsañcepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti alaṃ vacanā yāti.
Devatāvaggo catuttho

Tassuddānaṃ

Appamādo hiri ceva dve dve suvacā mittā,
Dve paṭisamhidā dve vasā dve niddasavatthunāti. 2

1 Niddaso bhikkhu sīmu,
2. Appamādo hirimā cha dve sutavā duve balaṃ
Duve paṭisamahidā ca niddasavatthu pare duveti sīmu.

[BJT Page 342] [\x 342/]

5. Mahāyaññā vaggo
7. 1. 5. 1
(Viññāṇaṭṭhiti suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

44. Sattimā bhikkhave viññāṇaṭṭhitiyo. Katamā satta:
1. Santi bhikkhave, sattā nānattakāyā nānattasaññino: seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti.

[PTS Page 040] [\q 40/]
2. Santi bhikkhave, sattā nānattakāyā ekattasaññino:seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti.

3. Santi bhikkhave, sattā ekattakāyā nānattasaññino: seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ tatiyā viññāṇaṭṭhiti.

4. Santi bhikkhave, sattā ekattakāyā ekattasaññino: seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ catutthā viññāṇaṭṭhiti.

5. Santi bhikkhave, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṃ pañcamā viññāṇaṭṭhiti.

6. Santi bhikkhave, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ chaṭṭhā viññāṇaṭṭhiti.

7. Santi bhikkhave, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṃ sattamā viññāṇaṭṭhiti.

Imā kho bhikkhave, satta viññāṇaṭṭhitiyoti.

7. 1. 5. 2
(Samādhiparikkhāra suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)

45. Sattime bhikkhave, samādhiparikkhārā. Katame satta:

Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā ājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati.

Yā kho bhikkhave, imehi sattahaṅgehi cittassekaggatā parikkhatā, ayaṃ vuccati bhikkhave ariyo sammāsamādhi "saupaniso" itipi " saparikkhāro" itipī, ti.

[PTS Page 041] [\q 41/]
[BJT Page 344] [\x 344/]

7. 1. 5. 3
(Paṭhama aggi suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
46. Sattime bhikkhave, aggī. Katame satta:
Rāgaggi, dosaggi, mohaggi, āhuṇeyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggi, kaṭṭhaggi. Ime kho bhikkhave, satta aggī, ti.

7. 1. 5. 4
(Mahāyañña suttaṃ)
47. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. *Tena kho pana samayena uggatasarīrassa brāhmaṇassa mahāyañño upakkhaṭo1 hoti. Pañca usabhasatāni thuṇūpanītāni honti yaññatthāya. Pañca vacchatarasatāni thuṇūpanītāni honti yaññatthāya. Pañca vacchatarīsatānī thuṇūpanītāni honti yaññatthāya. Pañca ajasatāni thuṇūpanītāni honti yaññatthāya. Pañca urabhasatāni thuṇūpanītāni honti yaññatthāya.

Atha kho uggatasariro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:

Sutaṃ metaṃ bho gotama, aggissa ādānaṃ2 yūpassa ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsanti.

Mayāpi kho etaṃ brāhmaṇa, sutaṃ aggissa ādānaṃ yūpassa ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsanti.

Dutiyampi kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: "sutaṃ metaṃ bho gotama, aggissa ādānaṃ yūpassa ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsanti. Mayāpi kho etaṃ brāhmaṇa,sutaṃ aggissa ādānaṃ yūpassa ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsanti. Tatiyampi kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: " sutaṃ metaṃ bho gotama, aggissa ādānaṃ yūpassa ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsanti. Mayāpi kho etaṃ brāhmaṇa, sutaṃ aggissa ādānaṃ yūpassa ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsanti", tayidaṃ bho [PTS Page 042] [\q 42/] gotama, sameti bhoto ceva gotamassa amhākañca yadidaṃ sabbena sabbanti.

* Ayaṃ pāṭho maramma potthake na dissate: 1. Upakkhaṭhomajasaṃ upakaṭṭho aṭṭhakathā 2. Ādhānaṃ syā

[BJT Page 346] [\x 346/]

Evaṃ vutte āyasmā ānando uggatasarīraṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: na kho brāhmaṇa, tathāgatā evaṃ pucchitabbā: sutammetaṃ bho gotama, aggissa ādānaṃ yūpassa ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsanti.

Evañca kho brāhmaṇa, tathāgatā pucchitabbā: ahaṃ hi bhante, aggiṃ ādātukāmo, yūpaṃ ussāpetukāmo. Ovadatu maṃ bhante bhagavā, anusāsatu maṃ bhante bhagavā, yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti,

Atha kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: ahaṃ hi bho gotama, aggiṃ ādātukāmo, yūpaṃ ussāpetukāmo. Ovadatu maṃ bhavaṃ gotamo, anusāsatu maṃ bhavaṃ gotamo, yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.

Aggiṃ brāhmaṇa, ādento1 yūpaṃ ussāpento pubbeva yaññātīṇī satthāni ussāpeti akusalāni dukkhudrayānī2 dukkhavipākānī. Katamāni tīṇī:

Kāyasatthaṃ, vacīsatthaṃ, manosatthaṃ.

Aggiṃ brāhmaṇa, ādento yūpaṃ ussāpento pubbeva yaññā evaṃ cittaṃ uppādeti: ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāyāti. So puññaṃ karomīti apuññaṃ karoti. Kusalaṃ karomīti akusalaṃ karoti. Sugatimaggaṃ3 pariyesāmīti duggatimaggaṃ4 pariyesati. Aggiṃ brāhmaṇa, ādento yūpaṃ [PTS Page 043] [\q 43/] ussāpento pubbeva yaññā idaṃ paṭhamaṃ manosatthaṃ ussāpeti akusalaṃ dukkhūdrayaṃ dukkhavipākaṃ.

Puna ca paraṃ brāhmaṇa, aggiṃ ādento yūpaṃ ussāpento pubbeva yaññā evaṃ vācaṃ bhāsati: ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāyāti. So puññaṃ karomīti apuññaṃ karoti. Kusalaṃ karomīti akusalaṃ karoti. Sugatimaggaṃ 3 pariyesāmīti duggatimaggaṃ4 pariyesati. Aggiṃ brāhmaṇa, ādento yūpaṃ ussāpento pubbeva yaññā idaṃ dutiyaṃ vacīsatthaṃ ussāpeti akusalaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākaṃ.

Punaca paraṃ brāhmaṇa, aggiṃ ādento yūpaṃ ussānto pubbeva yaññā sayaṃ paṭhamaṃ samārambhati5 usabhe hantuṃ 6 yaññatthāya. Sayaṃ paṭhamaṃ samārambhati vacchatare hantuṃ yaññatthāya. Sayaṃ paṭhamaṃ samārambhati vacchatarī hantuṃ yaññatthāya. Sayaṃ paṭhamaṃ samārambhati vacchatarī bhantuṃ yaññatthāya. Sayaṃ paṭhamaṃ samārambhati aje hantuṃ yaññatthāya. Sayaṃ paṭhama samārambhati urabbhe hantuṃ yaññatthāyāti.

1. Ādhento syā. 2. Drakkhuddayāti sīmu 3. Sugatiyā maggaṃ machasaṃ
4. Duggatiyā maggaṃ machasaṃ 5. Samārabhati syā, samārabbhati sīmu 6. Haññantu sīmu

[BJT Page 348] [\x 348/]

So puññaṃ karomiti apuññaṃ karoti. Kusalaṃ karomiti akusalaṃ karoti. Sugatimaggaṃ pariyesāmīti duggatimaggaṃ pariyesati. Aggiṃ brāhmaṇa, ādento yūpaṃ ussāpentā pubbeva yaññā idaṃ tatiyaṃ kāyasatthaṃ ussāpeti akusalaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākaṃ.

Aggiṃ brāhmaṇa, ādento yūpaṃ ussāpento pubbeva yaññā imāni tīṇi satthāni ussāpeti akusalāni dukkhudrayāni dukkhavipākāni.

Tayo me brāhmaṇa, aggi pahātabbā parivajjetabbā na sevitabbā. Katame tayo. [PTS Page 044] [\q 44/] rāgaggi, dosaggi, mohaggi.

Kasmā cāyaṃ brāhmaṇa, rāgaggī pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo. ?

Ratto kho brāhmaṇa, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Tasmāyaṃ rāgaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo.

Kasmā cāyaṃ brāhmaṇa, dosaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo. ?

Duṭṭho kho brāhmaṇa, dosena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Tasmāyaṃ dosaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo.

Kasmā cāyaṃ brāhmaṇa, mohaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo. ?

Mūḷho kho brāhmaṇa, mohena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccarita1 carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Tasmāyaṃ mohaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo.

Ime kho brāhmaṇa, tayo aggī pahātabbā, parivajjetabbā na sevitabbā.

Tayo kho brāhmaṇa, aggi sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṃ parihātabbā. Katame tayo:

[PTS Page 045] [\q 45/]
Āhuneyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggī.

Katamo ca brāhmaṇa āhuneyyaggī? Idha brāhmaṇa, yassa te honti mātāti vā pitāti vā, ayaṃ vuccati brāhmaṇa āhuneyyaggi. Taṃ kissa hetu: atohayaṃ1 brāhmaṇa, āhuto sambhuto. Tasmāyaṃ āhuneyyaggi sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṃ parihātabbo.

Katamo ca brāhmaṇa, gahapataggi. Idha brāhmaṇa, yassa te honti puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā. Ayaṃ vuccati brāhmaṇa, gahapataggi. Tasmāyaṃ gahapataggi sakkatvā garukatvā manetvā pūjetvā sammā sukhaṃ parihātabbo.

1 Atoyaṃ sīmu.

[BJT Page 350] [\x 350/]

Katamo ca brāhmaṇa, dakkhiṇeyyaggi: idha brāhmaṇa, ye te samaṇabrāhmaṇā madappamādā2 paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti. Ayaṃ vuccati brāhmaṇa dakkhiṇeyyaggi. Tasmāyaṃ dakkhiṇeyyaggi sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṃ parihātabbo.
Ime kho brāhmaṇa, tayo aggi sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṃ parihātabbā.

Ayaṃ kho pana brāhmaṇa, kaṭṭhaggi kālena kālaṃ ujjaletabbo, kālena kālaṃ ajjhupekkhitabbo, kālena kālaṃ nibbāpetabbo, kālena kālaṃ nikkhipitabboti.
Evaṃ vutte uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu, ajjatagge [PTS Page 046] [\q 46/] pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ.

Esāhaṃ bho gotama, pañca usabhasatāni muñcāmi jīvitaṃ vitanomi, 1 pañca vacchatarasatāni muñcāmi jīvitaṃ vitanomi, pañca vacchatarīsatāni muñcāmi jīvitaṃ vitanomi, pañca ajasatāni muñcāmi jīvitaṃ vitanomi, pañca urabbhasatāni muñcāmi jīvitaṃ vitanomi, haritāni ceva tīṇāni khādantu, sītāni ca pānīyāni pivantu, sīto ca tesaṃ vāyo vāyatūti. 2.

7. 1. 5. 5.
(Saṅkhittasattasaññā suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
48. Sattimā bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā satta:

Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikkūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā.

Imā kho bhikkhave, sattasaññā bhavitā bahulīkatā mahapapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā, ti.

7. 1. 5. 6
(Vitthatasattasaññā suttaṃ)
(Sāvatthinidānaṃ)
49. Sattimā bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā satta:

Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikkūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā.

1. Jīvitaṃ demi machasaṃ, 2. Sito ca nesaṃ vāto upavāyataṃ machasaṃ

[BJT Page 352] [\x 352/]

Imā kho bhikkhave, satta saññā, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā, ti.

(1) Asubhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānāti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:

Asubhasaññā paricitena bhikkhave, bhikkhūno cetasā bahulaṃ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaṃ [PTS Page 047] [\q 47/] patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati. Upekkhā1 vā paṭikkulyatā vā2 saṇṭhāti.

Seyyathāpi bhikkhave, kukkuṭapattaṃ vā nahārudaddulaṃ vā3 aggimhi pakkhīttaṃ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, evameva kho bhikkhave, bhikkhuno asubhasaññā paricitena cetasā bahulaṃ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaṃ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati. Upekkhā vā paṭikkūlyatā vā2 saṇṭhāti.
Sace bhikkhave, bhikkhuno asubhasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaṃ anusandati4 appaṭikūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaṃ bhikkhave, bhikkhunā "abhāvitā me asubhasaññā natthi me pubbenāparaṃ viseso, appattaṃ me bhāvanāphalanti5 itiha tattha sampajāno hoti.

Sace pana bhikkhave bhikkhūno asubhasaññā paricitena cetasā bahulaṃ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaṃ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati6 na sampasārīyati upekkhā vā paṭikkūlyatā vā2 saṇṭhāti, veditabbametaṃ bhikkhave, bhikkhunā bhāvitā7 me asubhasaññā, atthi me pubbenāparaṃ viseso, pattaṃ me bhāvanāphalanti5 itiha tattha sampajāno hoti.

Asubhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānāti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭiccavuttaṃ.

(2) Maraṇasaññā bhikkhave bhāvitā bahulīkatā mahapphalā [PTS Page 048] [\q 48/] hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānāti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:

Maraṇasaññā paricitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato jīvitanikantiyā cittaṃ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati5 na sampasārīyati. Upekkhā vā paṭikkūlyatā vā2 saṇṭhāti.
Seyyathāpi bhikkhave, kukkuṭapattaṃ vā nahārudaddulaṃ vā3 aggimhi pakkhittaṃ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati. Evameva kho bhikkhave bhikkhuno maraṇasaññā paricitena cetasā bahulaṃ viharato jīvitanikantiyā cittaṃ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati. Upekkhā vā1 paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti.

1. Upekhāsīmu. 2. Pāṭikulyatāvā machasaṃ 3. Nāhārūdadadulaṃ machasaṃ
4. Anusaṇṭh